Civillikuma izpratnē ar saskarsmes tiesībām saprot bērna tiesības uzturēt personiskās attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem, kā arī, vecāka, ar kuru bērns nedzīvo, tiesības saņem ziņas par bērnu, it īpaši ziņas par bērna veselību, attīstību, izglītību, sadzīves apstākļiem u.c. Citiem vārdiem, saskarsmes tiesība ir vecāka un bērna tiesības tikties, pavadīt kopā laiku, uzturēt kontaktus (gan personiski, gan attālināti).
Saskarsmes tiesība ir tam vecākam, ar kuru bērns nedzīvo.
Kad vecāki dzīvo šķirti, viens no viņiem īsteno ikdienas aprūpi un uzraudzību pār bērnu, t.i., bērns pastāvīgi dzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Otram vecākam saskaņā ar Civillikuma normām ir tiesības uz saskarsmes tiesībām ar bērnu. Saskarsmes tiesību kārtību nosaka vai nu ar vienošanos, piemēram, kad bērna vecāki šķiras pie notāra, vai nu, ja vecāki nevar vienoties par saskarsmes tiesību kārtību, to var lūgt noteikt caur tiesu. Vecāki arī var sastādīt vienošanos, kur rakstveidā būs noteikta tikai saskarsmes tiesību kārtība.
Jo precīzāk un detalizētāk būs noteikta saskarsmes tiesību kārtība, jo labāk. Ja gadījumā, viens no vecākiem nepilda savas saistības attiecībā uz sarunāto saskarsmes tiesību kārtību (piemēram, ja tā tika noteikta uz vienošanās pamata), otrs vecāks var vērsties tiesā ar lūgumu noteikt saskarsmes tiesību kārtību ar spriedumu. Ar spēkā stājušos tiesas spriedumu noteiktā saskarsmes tiesību kārtībā ir obligāti izpildāma. Ja vecāks nepilda spriedumā noteikto, otrs vecāks var vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja, kurš arī nodrošina spriedumā noteikto saskarsmes kārtību izpildi.
Tieši tāpēc, jo precīzāk vecāki noteiks saskarsmes tiesību kārtību (laika periodu, dienu vai nedēļu, svētku, brīvlaika sadalījumu), jo vieglāk būs panākt tā izpildi gan pašam vecākam, gan zvērinātu tiesu izpildītājam.
Jāatzīst, ka viens no visbiežāk sastopamiem strīdiem saskarsmes tiesību noteikšanā ir jautājums, pie kura no vecākiem dzīvos bērns un kuram tad būs tiesības tikties un pavadīt laiku ar bērnu. Katrs no vecākiem tādā situācijā tic, ka viņa dzīves apstākļi ir vairāk piemēroti bērnam, nekā otra vecāka. Katrs no vecākiem pieturās pie viedokļa, ka otrs vecāks nedos iespēju tikties ar bērnu, ierobežos saskarsmes tiesības, klusējot aizvedīs bērnu uz ārzemēm utml.
Otra bieži sastopama problēma ir, kad vecāks, ar kuru bērns dzīvo, ar viltu un maldiem ierobežo otra vecāka saskarsmes tiesības, piemēram, maldina otru vecāku, ka bērns ir saslimis, vai nevēlas tikties ar viņu. Šajā situācijā, ir nepieciešams uzzināt pēc iespējas vairāk informācijas, vai bērns tiešām ir saslimis vai vecāks tomēr melo.
Svarīgi atzīmēt, ka saskarsmes tiesību kārtībā bērna viedoklis un intereses ir noteicošās. Saskarsmes tiesību pamatā ir bērna intereses, vai bērnam ir droši tikties ar otru vecāku pieprasītājā/norādītajā apjomā, vai tas ir pietiekami, vai bērnam un vecākam saglabāsies emocionāla saikne u.c. Tāpēc tiesas procesos par saskarsmes tiesību kārtības noteikšanu vienmēr piedalās arī bāriņtiesas pārstāvis, kurš pēc tiesas pieprasījuma vāc informāciju un sastāda savu atzinumu.
Bērna viedoklis, piemēram, par nevēlēšanos tikties noteiktajā dienā ar vecāku, kuram ir saskarsmes tiesība, netiek uzskatīta par saskarsmes tiesību kārtību pārkāpumu no vecāka, pie kura bērns dzīvo, puses.
Attiecīgi, ja bērns pats izlēma, ka nevēlas šodien tikties ar otru vecāku, šo bērna vēlmi ir jārespektē un jāievēro, jo pretējā gadījumā, bērna un vecāka tikšanās šajā situācijā būs pretēja bērna interesēm.
Ja vecāks, kuram tiek noteiktas saskarsmes tiesības ar bērnu, var nolaupīt bērnu, vai pēc vecāka, ar kuru bērns dzīvo, vai tiesas un bāriņtiesas ieskata, var negatīvi ietekmēt bērnu, pakļaut briesmām u.c., tiesa var lemt par saskarsmes personas noteikšanu. Saskarsmes persona ir trešā persona, kuras klātbūtnē vecāks realizē savas saskarsmes tiesības ar bērnu, attiecīgi, saskarsmes persona piedalās šajās tikšanās un kontrolē saskarsmes tiesību norisi. Saskarsmes persona var būt gan bērna vai vecāku radinieks, ģimenes loceklis, gan arī pilnīgi sveša persona, piemēram, bāriņtiesas pārstāvis.
Ar spēkā stājušos tiesas spriedumu noteiktā saskarsmes tiesību kārtība nevar būt mainīta vecāku starpā. Ja kāds no vecākiem vēlas mainīt ar tiesas spriedumu noteikto kārtību, viņai ir jāiesniedz pieteikums tiesā pār saskarsmes tiesību kārtībai maiņu, piemēram, pamatojoties uz to, ka ir mainījusies apstākļi, dzīves situācija, vecāka veselības stāvoklis u.c. Pretējā gadījumā, ja vecāki mutiski grozīs noteikto saskarsmes tiesību kārtību, un kāds no vecākiem nepildīs sarunāto jauno saskarsmes tiesību kārtību, vērsties tiesā situācijas risināšanai nebūs tiesiska pamata un tiesnesis atteiks pieņemt pieteikumu. Lai izvairītos no tādām situācijām, svarīgi noformēt saskarsmes tiesību kārtība vecāku starpā rakstveida formā, tostarp, tiesas sprieduma veidā.
Bez šaubām, bērnam ir jātiekas un jāpavada laiks kopā ar katru no vecākiem. Tā ir bērna fundamentāla tiesība un vajadzība. Likums, ņemot vērā situācijas apstākļus, vecāku savstarpējo strīdu, bērna vecumu un vajadzības, pieļauj, ka viena vecāka saskarsmes tiesības var būt ierobežotas un pakļautas stingrai uzskaitei un kontrolei. Tieši tāpēc, visoptimālākais variants abiem vecākiem mēģināt vienoties par saskarsmes tiesību kārtību un nodrošināt, ka bērna intereses, vēlmes un vajadzības tiek pilnībā nodrošinātas.