Darba likuma (DL) 62.pantā noteikts, ka laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu, kā arī piemaksas un prēmijas darba devējs organizē atbilstoši normatīvajam regulējumam un darba koplīgumam (ja tāds ir). Tātad DL paredzēts, ka darba devējs var noteikt arī papildu maksājumu pie algas jeb piemaksu, ko nosaka saskaņā ar darba devēja uzņēmuma darbības specifiku, lomu tirgū, motivāciju u.c.
I Kad maksā?
DL nav regulēts, kādos gadījumos jāmaksā prēmija un kādos – piemaksa. Tas ir darba devēja kompetencē.
Nav nepareiza vai pareiza varianta, jo darba devējs lemj pats vai vienojas ar darbinieku, vai paredz darba koplīgumā, kādu nosacījumu gadījumā tas veiks kādu papildu maksājumu un kāds būs tā apmērs.
DL kontekstā piemaksu pie darba algas nosaka par papildu darbu, ko veic darbinieks, vai par darbu svētku dienās, brīvdienās un nakts stundās. Taču piemaksa pie darba algas var būt noteikta arī par darbā sasniegtu konkrētu rezultātu, piemēram, noslēgts kāds svarīgs līgums ar darījuma partneri vai klientu. DL šādu piemaksu apmērs un nosacījumi nav regulēti, tātad darba devējs pats var noteikt piemaksu sistēmu un tās nosacījumus.
Savukārt prēmijas darba devējs var izmaksāt gan laika algas sistēmas gadījumā, gan arī tad, ja ir noteikta akorda alga. Darba tiesībās prēmijas dēvē par mainīgo atalgojuma daļu. Darba devējam ir rīcības brīvība patstāvīgi noteikt, vai darbā tiek maksātas prēmijas vai ne, kāds ir to apmērs, kad prēmiju izmaksā un kas ir par pamatu tās saņemšanai. Viņš arī nosaka, vai prēmijas izmaksā individuāli vai visam kolektīvam kopīgi. DL neierobežo darba devēju attiecībā uz prēmijas esamību.
II Vai jāmaksā obligāti?
Piemaksas un prēmijas nav obligāts maksājums papildus darba algai, līdz ar to šiem maksājumiem ir gadījuma raksturs un darbinieks nevar paļauties, ka tie būs regulāri, turklāt viņam nav tiesību prasīt prēmijas izmaksu, ja prēmiju sistēma nav noregulēta darba līgumā vai koplīgumā.
Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 7.aprīļa spriedumā lietā SKC-91 arī norādīts, ka mēneša prēmija 6% apmērā no faktiski nodotās summas par biļešu realizāciju nav uzskatāma par piemaksu minēto tiesību normu izpratnē. Kā skaidrots spriedumā, prēmija izmaksājama par konduktora pamatpienākumu pildīšanu, nevis par papildu darba veikšanu. Līdz ar to darba devējs var lemt par prēmijas apmēru, ja darbinieka darbā konstatēti pārkāpumi. Spriedumā norādīts, ka prēmija ir papildu atalgojums, kas atkarīgs no konkrētā darbinieka pienācīgas savu saistību izpildes un darba rezultātiem. Prēmēšanai ir materiālstimulējošs raksturs, un atšķirībā no darba algas prēmijas nav regulāri un obligāti aprēķināmas un izmaksājamas summas, bet ir atzinība darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu. Līdz ar to darba devējam ir tiesības lemt par izmaksājamās prēmijas apmēru.
III Prēmijas izmaksa
Piemaksu un prēmiju esamību uzņēmumā darba devējs var noteikt darba līgumā vai individuāli ar katru darbinieku, līdz ar to darba līgumā darba samaksas noteikumu nodaļā var iekļaut nosacījumu, ka darbiniekam izmaksā prēmiju noteiktā apmērā (norādot, kādā) noteiktā laika periodā (var norādīt – vienreiz gadā, ik pēc pusgada u.tml.).
Ja piemaksai vai prēmijai ir gadījuma raksturs, darba devējs, nolemjot stimulēt darba procesu uzņēmumā, piemaksas vai prēmijas izmaksas nosacījumus var norādīt rīkojumā, ko izdod katram darbiniekam, vai vienu rīkojumu darbinieku kolektīvam (piemēram, kādu uzņēmuma nodaļas darbiniekiem). Ja piemaksu un prēmiju politikai uzņēmumā ir regulārs raksturs un uzņēmumā ir darba koplīguma institūts, nosacījumus izmaksai var iekļaut darba koplīgumā.
Uzņēmumos var pastāvēt arī kārtība, kad līgumā noteikts, ka darba devējs var izmaksāt prēmijas pēc saviem ieskatiem, izvērtējot konkrēta darbinieka darba izpildi un kvalitāti. Lai gan šāda kārtība nav aizliegta, tomēr darbiniekam tad nav zināms, kādu summu viņš beigās saņems.
IV Piemaksa procentu veidā
Atkarībā no uzņēmuma darbības jomas un darba pienākumu specifikas darbiniekam var būt noteikta kompleksa darba samaksas sistēma, piemēram, papildus “cietai” algai aprēķina piemaksu procentus vai fiksētu naudas summu.
Piemaksu, kas izteikta procentos, parasti rēķina no darbinieka gūtās peļņas.
Piemēram, ja uzņēmums nodarbojas ar nekustamo īpašumu atsavināšanu un īri, procentus nosaka no pārdošanas summas vai īres maksas. Tāpat procentus var aprēķināt no pārdotās preces vai pakalpojuma daudzuma.
Piemaksa, kas izteikta procentos, var būt arī kāds procentu daudzums no darbinieka algas (piemēram, ne vairāk kā 5% no saņemtās ikmēneša algas), lai tādējādi noteiktu konkrētus piemaksas griestus. Šāda piemaksa, no vienas puses, stimulē darbinieku piesaistīt jaunus klientus, motivē būt proaktīvam, jo alga rezultātā būs lielāka, taču, no otras puses, ja no darbinieka neatkarīgu apstākļu dēļ jauni klienti netiek piesaistīti vai ir zems konkrētās preces vai pakalpojuma pieprasījums, piemaksu pie algas viņš tā arī nesaņem.
V Piemaksa kā konkrēta summa
Piemaksa pie algas var būt noteikta arī konkrētas naudas summas izteiksmē. Summu darba devējs var noteikt patstāvīgi vai arī vienoties ar darbinieku. Tai jābūt objektīvai, motivējošai un godīgai. Pavisam maza piemaksa pie algas darbinieku nemotivēs.
Konkrētas summas piemaksu pie algas var noteikt par attiecīga rezultāta sasniegšanu, piemēram, piesaistīts konkrēts klients (fiziska vai juridiska persona), noslēgts attiecīgs līgumu skaits mēnesī, ceturksnī vai pusgadā vai sasniegts kāds noteikts rādītājs.
Šāda veida piemaksu var paredzēt gan kolektīvi, piemēram, noteiktai nodaļai, gan arī individuāli (piemēram, piemaksa pie darba algas izmaksāta mārketinga nodaļas darbiniekiem 100 eiro apmērā par konkrēta projekta izpildi noteiktā laika periodā un apjomā). Ja piemaksa vai prēmija noteikta kolektīvi, svarīgi ievērot, lai piemaksa ir vienlīdzīga visiem darbiniekiem, jo darbs notiek komandā, kurā katrs darbinieks veic nepieciešamo, lai sasniegtu kopējo rezultātu. Ja šajā situācijā vienam darbiniekam izmaksās lielāku piemaksu, bet otram – mazāku, tas var radīt domstarpības un neapmierinātību.
VI Nodokļu samaksa
Saskaņā ar DL 59. un 75.panta 1.daļu aprēķinos, kas veicami par darbiniekam samaksātām naudas summām, ņem vērā ne tikai darba algu, bet arī visus papildu maksājumus, t.i., piemaksas un prēmijas.
Darba devējam arī jārēķinās, ka papildu samaksas, tostarp piemaksas un prēmijas, apliekamas ar algas nodokļiem. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta 1.daļas 32.1punktā noteikts, ka ar nodokli neapliek darba devēja dāvanu, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 eiro. Par dāvanu šī likuma kontekstā uzskata papildus izmaksātās summas, piemēram, darbiniekam gada beigās izmaksāto prēmiju par produktīvu darbu. Tāpēc par piešķirtām piemaksām un prēmijām darba devējam jāmaksā nodokļi.