Ņemot vērā sniegto informāciju, var spriest, ka darbinieki nosūtīti komandējumā, nevis darba braucienā, tiešo labumu no komandējuma gūst darba devējs, kura labā darbinieki veic darbu Vācijā, bet darba algu saņem Latvijā. Līdz ar to Vācijā noteiktā minimālā alga nav attiecināma uz Latvijas darba devēju, jo darbinieki neveic darbu Vācijas uzņēmuma labā un vadībā un nesaņem no tā darba algu.
Taču, ja darbinieku vidū ir Latvijas nepilsoņi un/vai darbinieki no ārzemēm, kuri saņēmuši Latvijā izdotu uzturēšanās atļauju uz nodarbinātības pamata, maksimālais komandējuma termiņš, ko tie var pavadīt, strādājot Vācijā, ir trīs mēneši viena gada laikā. Lai darbinieks varētu turpināt darbu Vācijā ilgāk par trim mēnešiem, viņam jāsaņem “Vander Elst” vīza. Viena no pamatprasībām vīzas saņemšanai ir apliecinājums, ka darbinieks saņems vismaz Vācijā noteikto minimālo algu.
Darba likuma 14.panta 1.daļā noteikti gadījumi, kas tiek uzskatīti par darbinieka nosūtīšanu, savukārt Senāts 2014.gada 30.septembra spriedumā lietā SKC-2425/2014 norādījis, ka darbinieka nosūtīšana ir komandējuma paveids: tas pilnībā atbilst komandējuma jēdzienam, vienīgi šaurākā nozīmē. Ja darba devējs nosūta darbinieku uz ārzemēm mācīties, uzlabot prasmes citā uzņēmumā, atlasīt preces, izveidot kontaktus ar ārvalstu uzņēmējiem, atrast pircējus, tad tas ir komandējums. Savukārt, ja darba devējs nosūta darbinieku veikt darbu uzņēmumā ārvalstīs un saņem no ārvalstu uzņēmuma atlīdzību, tā ir darbinieka nosūtīšana. Komandējuma gadījumā tiešu labumu no darbinieka darba gūst Latvijas darba devējs. Nosūtīšanas gadījumā labumu no nosūtītā darbinieka darba gūst pakalpojuma saņēmējs, savukārt Latvijas darba devējs – atlīdzību par pakalpojuma sniegšanu.
Ja darba devējs ir darbiekārtošanas pakalpojuma sniedzējs un iznomā darbiniekus Vācijas uzņēmumam, darba devējs maksā par viņiem darba algas un attiecīgos nodokļus Latvijā, savukārt, Vācijas uzņēmums maksā darba devējam par saņemto pakalpojumu. Komandējuma nauda šajā gadījumā netiek uzskatīta par iespēju izvairīties no Vācijas darba algas samaksas.
Ja darbinieki atrodas komandējumā Vācijā un saņem darba algu Latvijā, tad saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 8.punktu darbiniekam par komandējuma laiku atlīdzina dienas naudu, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā (piemēram, par ēdināšanu, dažādiem pakalpojumiem). Atbilstoši noteikumu 1.pielikumā “Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm” noteiktajam dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) norma Vācijā ir 50 eiro.