Darba likuma (DL) 143.panta 4.daļa paredz, ka darbinieku ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu un nodrošinot ne mazāk kā divus šā panta 1.daļā minētos nedēļas atpūtas periodus jebkurā 14 dienu laikā, šādos gadījumos:

• ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
• lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
• steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Jāatzīmē, ka šādas tiesības ir strikti ierobežotas ar pantā noteiktajiem gadījumiem, kuri noformulēti pēc iespējas šaurāk un konkrētāk, lai darbinieks netiktu nepamatoti nodarbināts nedēļas atpūtas laikā.

Tas nozīmē, ja darbinieks strādā savā brīvdienā jeb nedēļas atpūtas laikā, darba devējs un darbinieks var vienoties par citas atpūtas dienas piešķiršanu nostrādātā laika kompensēšanai. Tādējādi, ja darbiniekam faktiski tiek nodrošināta līdzvērtīga kompensējošā atpūta, DL neparedz obligāti izmaksāt piemaksu.

I Ja strādātas arī virsstundas

Tomēr svarīgi nošķirt darbu brīvdienā no virsstundu darba un darba svētku dienās.  DL 136.pantā tostarp ir paredzēts, ka virsstundu darbs pieļaujams tikai tad, ja darba devējs un darbinieks ir par to rakstveidā vienojušies. Papildus DL noteic, ka darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas izņēmuma gadījumos  – tajos pašos gadījumos, kas paredzēti DL 143.panta 4.daļā.

Savukārt, ja darbs brīvdienā vienlaikus veido virsstundas, piemēram, tiek pārsniegts normālais darba laiks, ir piemērojami DL noteikumi par virsstundu darbu, un piemaksa ir nepieciešama. Attiecībā uz  virsstundu darba kompensēšanu likums paredz, ka puses var vienoties par piemaksas aizstāšanu ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas. Puses var arī atkāpties no minētās kārtības un vienoties par apmaksātā atpūtas laika pievienošanu ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

II Darbs svētku dienā – kas jāņem vērā

Saskaņā ar DL 144.pantu un Darba likuma komentāriem svētku dienās darbinieki netiek nodarbināti, izņemot gadījumus, kad nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu. Ja darbinieks tiek nodarbināts svētku dienā, darba devējam ir pienākums viņam piešķirt atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību. Ja darba devējam nav iespēju piešķirt atbilstošu atpūtas laiku citā nedēļas dienā, viņam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atbilstošu atlīdzību, tas ir, apmaksāt svētku dienā nostrādātās stundas un papildus, pamatojoties uz DL 68.pantā noteikto, izmaksāt piemaksu 100% apmērā.

Līdz ar to darbiniekam, kurš, pamatojoties uz rakstveida vienošanos vai izņēmuma gadījumā saskaņā ar darba devēja rīkojumu, veic darbu virs viņam noteiktā normālā darba laika vai strādā svētku dienā, ir tiesības saņemt piemaksu par katru šādu nostrādāto stundu virs normālā darba laika, un tās apmērs nedrīkst būt mazāks par:

• 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes (laika algas gadījumā);
• 100% no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (akorda algas gadījumā).