I
Saskaņā ar Civillikuma 146.pantu ar paternitāti saprot konkrēta bērna izcelšanos no viņa bioloģiskā tēva. Civillikuma 146.pantā ir nostiprinātas paternitātes pamatnostādnes, proti, likums paredz, kādos gadījumos un kādā kārtībā vīrietis tiek uzskatīts par bērna bioloģisko tēvu un viņa dati tiek iekļauti bērna dzimšanas apliecībā.
Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, ja laulībā vai 306.dienā pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu, piedzimst bērns, par bērna bioloģisko tēvu tiek uzskatīts bērna mātes vīrs. Likums definē to kā paternitātes pieņēmumu.
Attiecīgi, ja esot laulībā, sieviete ir dzemdējusi bērnu no cita vīrieša, nevis no sava laulātā, saskaņā ar prezumpciju, bērna dzimšanas apliecībā par bērna tēvu tiks ierakstīts bērna mātes vīrs.
Ja bērns piedzimst ne vēlāk kā 306.dienā pēc laulības izbeigšanas un sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms, ka bērns ir dzimis jau jaunajā laulībā.
Ja bērns piedzimst pēc 306.dienas pēc laulības izbeigšanas un sieviete nav stājusies jaunajā laulībā, un bērna mātes bijušais vīrs neatzīst bērnu, bērnam dzimšanas apliecībā datus par tēvu nereģistrē.
Likums atzīst divas paternitātes juridiskās darbības:
- Noteikšana (arī atzīšana);
- Apstrīdēšana.
II
Paternitātes noteikšana (atzīšana) notiek, ja abi bērna vecāki kopīgi iesniedz iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā. Paternitātes noteikšana (atzīšana) notiek arī, ja bērna māte, bērna mātes vīrs un bērna bioloģiskais tēvs kopīgi iesniedz iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā datu reģistrēšanai bērna dzimšanas apliecībā.
Minētā situācija notiek, piemēram, kad sieviete ir bērna gaidībās, taču ar savu laulāto sieviete jau nedzīvo kopā vai ir laulības šķiršanas procesā un sievietei ir jaunas attiecības un šajās attiecībās tika ieņemts bērns.
Saskaņā ar Civillikuma 146.pantā noteikto paternitātes pieņēmumu bērna dzimšanas apliecībā par bērna tēvu tiktu ierakstīts sievietes vīrs. Tāpēc, ja pušu starpā nav strīdu par minēto jautājumu, likums piedāvā situācijas risinājumu, iesniedzot kopīgu iesniegumu.
Likums paredz arī, ja bērns jau ir sasniedzis 12 gadu vecumu, paternitātes atzīšanai ir nepieciešama bērna piekrišana, bērna identitātes aizsardzībai un sargājot bērna izveidojušos ģimenes vidi.
Paternitātes noteikšana (atzīšana) nav aprobežota laika telpā.
Tas nozīmē, ka paternitātes noteikšanu var veikt bez konkrēta laika ierobežojuma. Persona, kas lūdz noteikt paternitāti var izdarīt to jebkurā laikā.
Paternitātes noteikšanu (atzīšanu) tiesai var lūgt noteikt:
- Bērna māte;
- Bērna aizbildnis;
- Bērns, sasniedzot pilngadību;
- Persona, kura sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu.
Paternitātes noteikšanas procesā svarīga loma ir pierādījumiem, kas norāda uz paternitāti vai tieši otrādāk, izslēdz to. Tiesa, izskatot paternitātes noteikšanas prasību vērtē jebkurus pierādījumus, ko puses var iesniegt. Bez šaubām, vislielākā ticamība ir ekspertīzei ar DNS metodi. Civilprocesa likuma 249.1 pants paredz, ka lietas dalībnieks var lūgt tiesu noteikt ekspertīzi, un tiesai nav pamata atteikt šādu lūgumu apmierināt.
Ar tiesas spriedumu noteiktā paternitāte vairs nav apstrīdama, tāpēc tiesai jābūt pilnībā pārliecinātai par faktiem un apstākļiem, kas norāda uz paternitāti vai izslēdz to.
Arī judikatūrā ir norādīts, ka: ”Paternitātes noteikšanas pamats tiesā ir bērna bioloģiskās izcelšanās pierādīšana. Pastāvot strīdam par bērna izcelšanās noteikšanu, būtiska nozīme ir tādam zinātniskam pierādījumam kā tiesu bioloģiskās ekspertīzes atzinumam, kas vērtējams kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem. Visprecīzākā un tādēļ arī visbiežāk šādam nolūkam izmantotā ekspertīze ir ekspertīze ar DNS metodi. […] ”.
Ja persona iesniedz pieteikumu tiesā par paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, tā ir atbrīvojama no valsts nodevas samaksas. Savukārt, ja paternitātes faktu ir nepieciešams noteikt gadījumos, kad persona, no kuras bērns ir cēlies, ir mirusi, tiesvedība notiek sevišķās tiesāšanas kārtībā, un valsts nodeva ir 45,00 EUR.
III
Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā:
- Bērna mātes vīrs (2 gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa);
- Bērna māte;
- Bērns, sasniedzot pilngadību (2 gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas);
- Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu (2 gadu laikā no bērna piedzimšanas, ja bērna māte ir mirusi dzemdībās vai bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas).
Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, ja bērns netika ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā.
Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana ir personiska prasība, tas nozīmē, ka pati prasība nepāriet uz mirušās personas mantiniekiem. Taču mirušā mantinieki var celto prasību turpināt.
Arī persona, kura brīvprātīgi ir atzinusi paternitāti, ir tiesīga to apstrīdēt divu gadu laikā, no dienas, kad persona uzzināja, ka nav bērna bioloģiskais tēvs. Īpašs apstāklis ir, ka persona tika maldināta un tai tika sniegta nepatiesa informācija par personas paternitāti.
Pašam bērnam, pēc pilngadības sasniegšanas ir tiesības divu gadu laikā, no dienas, ka bērns uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, proti, ka konkrētā persona ir viņa bioloģiskais tēvs, apstrīdēt šo pieņēmumu tiesā. Jāatzīst, ka jebkurā gadījumā tiesa ņem vērā bērna tiesības uz stabilu ģimenes vidi un bērna tiesībām uz identitāti.
Apstrīdot paternitātes pieņēmumu, tiesa tāpat kā ar paternitātes noteikšanu ņem vērā jebkurus iespējamos pierādījumus. Ekspertīze ar DNS metodi ir viena no pamatpierādījumiem paternitātes apstrīdēšanas lietās. Ja iesniedzējs pieprasa veikt ekspertīzi ar DNS metodi, izdevumi par ekspertīzi tiek piedzīti no otras puses (atbildētāja).
Ja paternitātes noteikšana nav laika ierobežojuma, kad persona to var lūgt, tad pie paternitātes apstrīdēšanas likumā ir nostiprināts konkrēts termiņš- divi gadi, no dienas, kad personai kļuva zināms par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Ja termiņš ir nokavēts, tad apstrīdēt paternitātes pieņēmumu caur tiesu vairāk nav iespējams. Taču, ja bērna bioloģiskais tēvs, bērna māte un persona, kas ir ierakstīta kā bērna bioloģiskais tēvs kopīgi piekrīt mainīt ierakstu un iesniegt kopīgu iesniegumu, dati var būt aktualizēti.
Persona, kas tiek ierakstīta bērna dzimšanas apliecībā kā tēvs, tiek uzskatīta par bērna bioloģisko tēvu un vecākam tiek uzlikti noteikti noteikti pienākumu, kā piemēram, uzturlīdzekļu izmaksa, ja bērna vecāki dzīvo šķirti, uzturēt un apgādāt savu bērnu.
Skatot paternitātes jautājumu, gan pašām pusēm, gan arī tiesai ir rūpīgi jāvērtē visi lietas apstākļi un pierādījumi, kas tiek iesniegti vai izprasīti, jo tiesas spriedums šādās lietās nav pārsūdzams. Tāpēc visiem lietas dalībniekiem ir jābūt pilnībā pārliecinātiem par apstākļiem, kas norāda uz paternitāti vai izslēdz to. Puses var risināt šo jautājumu arī vienošanās ceļā, kas acīmredzami paātrina procesa norisi, ietaupot gan laiku, gan arī finanses.