Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un/vai pašvaldību. Tādēļ personai ir jādeklarē dzīvesvietas adrese, lai tā būtu sasniedzama, tostarp arī citām fiziskām un juridiskām personām.
I Nodokļi un pabalsti
Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” konkrētas pašvaldības ieņēmumi budžetā ir atkarīgi no personas deklarētās adreses piederības konkrētai pašvaldībai (piemēram, ja persona ir deklarēta Liepājā, bet dzīvo Rīgā, ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiks ieskaitīti Liepājas pašvaldības budžetā). Arī nekustamā īpašuma nodoklis ir atkarīgs un saistīts ar deklarēto adresi, proti, nekustamā īpašuma nodoklis ir krietni lielāks tam īpašumam, kurā nav deklarēta neviena fiziska persona. Arī kapitāla pieauguma nodokļa piemērošana ir atkarīga no tā, vai persona atsavina īpašumu, kas tai piederējis vismaz 5 gadus un vai tā tajā bijusi deklarēta vismaz gadu bez pārtraukumiem.
Deklarēšanās pienākums ir svarīgs arī sociālo pakalpojumu saņemšanai (piemēram, lai vecāka gada gājuma cilvēki saņemtu vietu pansionātā, bērni – bērnudārzā un skolā, kā arī kapavietas piešķiršanai u. tml.).
Deklarētās dzīvesvietas norādīšana minētajos gadījumos ir svarīga, jo tad persona var pretendēt uz konkrētām privilēģijām, atvieglojumiem un citiem materiāliem ieguvumiem.
II Tiesvedības un parādu piedziņa
Jāpiemin, ka deklarētās dzīvesvietas adrese ir svarīga tiesvedībā un parādu piedziņas procesā, kaut gan Civilprocesa likums atļauj, piemēram, prasības pieteikumā norādīt pēdējo zināmo adresi vai faktiskās dzīvesvietas adresi, taču primāri ir izmantojama deklarētā dzīvesvietas adrese.
Deklarētā dzīvesvietas adrese arī ir obligāta personām, kuras saņem termiņuzturēšanās vai patstāvīgās uzturēšanas atļaujas. Ja personas dzīvesvietas adrese ir ārvalstīs, tai ir pienākums saskaņā ar Fizisko personu reģistra likumu paziņot par savu deklarēto dzīvesvietu ārvalstīs un papildu dzīvesvietas adresi (ja tāda ir) Latvijā vai ārvalstīs. Saskaņā ar šo likumu dzīvesvietas adresei ir tikai informatīvs raksturs, valsts vai pašvaldības iestāde vienmēr ņem vērā tieši deklarēto adresi.
Piemēram, Darba likuma (DL) 40.pantā ir norādīts, ka darba līgumā kā viena no obligāti norādāmām ziņām par darbinieku ir viņa dzīvesvieta, tieši deklarēto adresi DL neprasa. Taču praksē deklarētā dzīvesvietas adrese un faktiskā dzīvesvietas adrese mēdz atšķirties, līdz ar to jāatceras ka, piemēram, nosūtot kādu dokumentu darbiniekam (prasības pieteikums, aicinājums sniegt rakstveida paskaidrojumus u. c.) tas tiks sūtīta uz to adresi, kuru darbinieks ir norādījis darba līgumā, un, situācijās, kad līgumā ir norādīta adrese, kurā darbinieks vairs nedzīvo un tā nav tikusi atjaunota, vainojams būs tieši darbinieks.
Svarīgi pieminēt, ka par dzīvesvietas nedeklarēšanu var tikt piemērots administratīvais sods: brīdinājums vai naudassods līdz 70 naudas vienībām (maksimālais naudassods 350 eiro). Rosina aizdomāties, kur tiks nosūtīts lēmums par naudas soda piemērošanu, ja personai nav deklarētās adreses un attiecīgi nav norādīta papildus adrese un nav aktivizēta oficiālā e-adrese.
III Deklarētās adreses aktualizēšana
Šobrīd ikviena persona var elektroniski deklarēt savu dzīvesvietas adresi jebkurā Latvijas adresē bez tiesiska pamata (īpašums, īres līgums, vienošanās ar īpašnieku, laulība u. c.) tur deklarēties. Šo darbību var ātri veikt portālā Latvija.gov.lv. Attiecīgi, ja persona konstatē, ka viņas īpašumā ir deklarējusies cita persona, personai ir jāraksta iesniegums pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas īpašums, ar lūgumu anulēt ziņas par citas personas deklarācijas adresi (to var iesniegt arī elektroniski Latvija.gov.lv). Iesniegumu izskata mēneša laikā.
Apgalvojums, ka personai vienmēr ir pašai jāaktualizē informācija par savu deklarēto adresi nav patiess, jo, pirmkārt, ja persona ir deklarējusies citā adresē, iepriekšējā adresē automātiski tā vairs nav deklarēta (personai nevar būt divas deklarētās adreses, var būt viena deklarētā un viena papildus adrese, kas nav obligāta). Otrkārt, ja persona ir deklarējusies ārvalstīs un kā tika minēts iepriekš, tā paziņoja par to saskaņā ar Fizisko personu reģistra likumu, atsevišķi lūgt anulēt ziņas par deklarēto adresi Latvijā nav nepieciešams. Un treškārt, ja personai bija termiņuzturēšanās atļauja vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja un tā tika anulēta, ziņas par deklarēto adresi arī automātiski anulējas un notiek informācijas aktualizēšana iedzīvotāju reģistrā.
IV Kā uzzināt citas personas deklarēto adresi?
Uzzināt citas personas deklarēto adresi nav viegls process, kaut gan ir situācijas, kur tas ir svarīgi (piemēram, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā vai nosūtīt pirmstiesas brīdinājumu). Šādos gadījumos var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu, lūdzot sniegt ziņas un pamatot, kāpēc tāda informācija ir nepieciešama. Pierādījumiem tādam lūguma arī ir jāiesniedz.
Otrs variants, kā pārbaudīt, vai persona ir deklarēta kādā konkrētā adresē, ir portālā Latvija.gov.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Personas deklarētās norādītās adreses pārbaude”. Šo iespēju var izmantot, ja, piemēram, bija zināma personas adrese, bet pastāv šaubas, vai persona tur vēl joprojām ir deklarēta.
Un, treškārt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piedāvā pakalpojumu “Vēstules pārsūtīšana meklējamai personai”. Pārvalde, neizpaužot personas adresi, pārsūta vēstuli (pirmstiesas pretenzija, brīdinājums, rēķins u. c.) uz personas deklarēto adresi. Personai, saņemot tādu vēstuli, ir tiesības izvēlēties – atsaukties uz šādu aicinājumu vai nē. Jāatzīst, ka mehānisms nav ideāli strādājošs, bet situācijās, kad ir svarīgi nogādāt kādai personai dokumentu, šis variants var nostrādāt.