Rakstā lietots jēdziens “pusaudzis”, ar ko saprot bērnu, kas ir jaunāks par 18 gadiem.
Būtiski atcerēties, ka pastāv atšķirīgi nosacījumi bērna un pusaudža nodarbināšanai.
I Bērna nodarbināšana
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 37.pantu aizliegts nodarbināt bērnu, kas ir jaunāks par 15 gadiem vai kurš līdz 18 gadu vecumam turpina iegūt pamatizglītību. Attiecīgi ir atļauts nodarbināt bērnu, kas ir vecāks par 15 gadiem (pusaudzis). Minētā panta 2. un 3.daļā paredzēts izņēmums, ka bērnu no 13 gadu vecuma tomēr var nodarbināt, ja:
- viens no vecākiem vai aizbildnis ir devis rakstveida piekrišanu;
- nodarbināšana notiek no mācībām brīvajā laikā;
- darbs ir viegls un nekaitē bērna drošībai, veselībai, attīstībai un tikumībai;
- ir saņemta Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja bērna nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.
Darbus, kuros var nodarbināt bērnus no 13 gadu vecuma, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.10 “Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”. Tādi darbi ir, piemēram, dārza ravēšana, laistīšana, ražas novākšana, teritorijas sakopšana, kurjera pienākumi, preču (puķu, u.tml.) pārdošana uz ielas un citi.
Bērna drošība, veselība, tikumība un attīstība DL izpratnē nozīmē, ka bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai nekas nekaitē un to neapdraud. Piemēram, nav atļauts iesaistīt bērnu tabakas un/vai alkoholisko izstrādājumu reklamēšanā kādā no pasākumiem.
II Pusaudža nodarbināšana
Attiecībā uz pusaudža nodarbināšanu DL noteikts, ka ir aizliegts nodarbināt pusaudžus īpašos apstākļos, kas ir saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. MK noteikumi Nr.206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību” paredz diezgan plašu darbu sarakstu, kuros pusaudžus nedrīkst nodarbināt. Piemēram, aizliegts darbs, kurš ir tieši saistīts ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, vai darbs ieslodzījumu vietās, darbs, kas saistīts ar akmens apstrādi, ventilācijas, ūdens, kanalizācijas, attīrīšanas iekārtu sistēmu apkalpi un apkopi, kā arī citi tamlīdzīgi darbi.
Taču MK noteikumos Nr.206 ir paredzēts, ka pusaudža nodarbināšana minētajos darbos ir pieļaujama izņēmuma gadījumos, ja tā ir saistīta ar pusaudža profesionālo apmācību, ja darbs tiek veikts tiešā darba vadītāja vai uzticības personas klātbūtnē un ir nodrošināta ar darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošana. Piemēram, pusaudzi ir atļauts nodarbināt darbos, kas ir tieši saistīti ar gaļas, zivs un to produktu pārstrādi un konservēšanu, koksnes apstrādi ar ripzāģi vai lentzāģi un frēzēm. Ja pusaudzim ir attiecīgā kvalifikācija, nav nepieciešama tiešā darba vadītāja pastāvīga uzraudzība.
Lai darba tiesiskās attiecības būtu drošas un pusaudzim nekaitīgas, pusēm pirms darba līguma noslēgšanas jāievēro vairāki nosacījumi:
- darba devējam pirms līguma noslēgšanas ir pienākums informēt pusaudža vecāku (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā. Vēlams to izdarīt rakstveidā;
- potenciālajam darbiniekam, pirms viņš tiek pieņemts darbā, ir jāiziet medicīniskā apskate, līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai tā jāveic katru gadu;
- darba devējs nedrīkst noteikt pusaudzim pārbaudes laiku, kā tas ir pilngadīgai personai. Proti, pusaudzis uzreiz tiek pieņemts darbā bez pārbaudes laika.
DL ir paredzēts nosacījums, ka vecākam, aizbildnim vai VDI ir tiesības rakstveidā pieprasīt no darba devēja darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic darbu, kas var apdraudēt personas drošību, veselību, tikumību un attīstību. Piemēram, persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem kādā brīvdabā rīkotā pasākumā ir saistīta ar alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu tirgošanu. Konkrētais darbs neatbilst droša, veselībai, attīstībai un tikumībai nekaitīga darba kritērijiem. Darba devējam pēc tāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums ne vēlāk kā 5 dienu laikā izbeigt ar personu darba tiesiskās attiecības un izmaksāt atlīdzību, kurai ir jābūt ne mazākai kā 1 mēneša vidējā izpeļņa.
III Darba un atpūtas laiks
Nodarbinot pusaudzi, darba devējam ir jāņem vērā:
- darbinieka vecums un apstāklis, vai viņš turpina iegūt pamatizglītību;
- darba laika ilgums un ar to saistītie ierobežojumi;
- atpūtas laiks;
- darba samaksas nianses.
Pirmkārt, personu, kas ir jaunāka par 18 gadiem, nedrīkst nodarbināt vairāk kā 5 dienas 1 nedēļas laikā. Piemēram, ja notiek situācija, kad uzņēmumā ir jānovērš nepārvaramas varas vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē darba gaitu, vai ja to prasa uzņēmuma visneatliekamākās vajadzības, darba devējs atbilstoši DL 143.panta 4.daļas noteikumiem var ar darba rīkojumu iesaistīt darbinieku darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam līdzvērtīgu atpūtu, respektīvi, atpūtas dienas, 14 dienu laikā. Ja uzņēmumā ir nodarbināts pusaudzis, viņu tādās situācijās nodarbināt nav atļauts.
Pusaudzi nedrīkst nodarbināt ilgāk par 7 stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Ar pusaudzi DL 37.panta izpratnē ir jāsaprot persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura vairs neiegūst pamatizglītību. Taču, ja persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Proti, ja nepilngadīga persona turpina mācīties un paralēli strādā, kopējais laiks mācībās un darbā nedrīkst būt lielāks par 7 stundām dienā.
Ja persona ir sasniegusi 13 gadu vecumu, viņu nedrīkst nodarbināt ilgāk par 2 stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, un ilgāk par 4 stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks. Šeit ir svarīgi piebilst, ka saskaņā ar DL 37.pantu ar bērnu ir jāsaprot persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērns ir persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Kā tika norādīts 2020.gadā izdotajos Darba likuma komentāros, kā arī, ņemot vērā, ka darba tiesisko attiecību jautājumos DL ir uzskatāms par speciālo tiesību normu, kas prevalē pār Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām, darba tiesiskajās attiecībās ir piemērojams DL 37.pantā sniegtais termina “bērns” definējums. Bērns DL izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.
Ja bērns ir sasniedzis 15 gadu vecumu un turpina iegūt pamatizglītību, viņu var nodarbināt ne ilgāk par 7 stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks. Tas nozīmē, ka bērni, kas ir sasnieguši 15 gadu vecumu, skolas brīvlaikā var būt nodarbināti tāpat kā pusaudži.
Vieglākai uztverei, iepriekš izklāstītā informācija ir attēlota tabulās:
Bērna nodarbināšana (turpina iegūt pamatizglītību)
| Personas vecums | Laika periods | Nodarbināšanas ilgums | |
| Bērns no 13–15 gadu vecumam | Mācību laiks | Ne ilgāk par 2h dienā un 10h nedēļā | |
| Brīvlaiks | Ne ilgāk par 4h dienā un 20h nedēļā | ||
| Bērns no 15–18 gadu vecumam | Brīvlaiks | Ne ilgāk par 7h dienā un 35h nedēļā | |
| Bērns līdz 18 gadu vecumam | Ja papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību/vidējo izglītību/profesionālo izglītību | Kopā ar mācībām nedrīkst būt ilgāks par 7h dienā un35h nedēļā | |
Pusaudža nodarbināšana (neturpina iegūt pamatizglītību)
| Personas vecums | Laika periods | Nodarbināšanas ilgums |
| Pusaudzis(no 15–18 gadiem) | Ja neturpina iegūt pamatizglītību | Ne ilgāk par 7h dienā un35h nedēļā |
| Ja papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību/vidējo izglītību/profesionālo izglītību | Kopā ar mācībām nedrīkst būt ilgāks par 7h dienā un35h nedēļā |
IV Komandējumi un darba braucieni
Papildus iepriekš minētajiem darba laika un periodu nodarbināšanas ierobežojumiem darba devējam ir jāņem vērā, ka personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (proti, gan bērnus, gan pusaudžus), ir aizliegts nodarbināt virsstundu darbā un nakts laikā. Ņemot vērā DL 37. un 138.panta normas, bērnus ir aizliegts nodarbināt laika posmā no plkst. 20.00 līdz 06.00, savukārt pusaudžus – no plkst. 22.00 līdz 06.00.
Ja darba devējs vēlas nosūtīt personu, kas ir jaunāka par 18 gadiem, komandējumā vai darba braucienā, ir nepieciešama vecāka (aizbildņa) rakstiska piekrišana, ko darba devējs glabā pie sevis. Ja persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem, tiek nosūtīta komandējumā vai darba braucienā Latvijas teritorijā, tad darba devējam pietiek tikai ar vecāka (aizbildņa) rakstveida piekrišanu. Taču, ja darba brauciens vai komandējums ir plānots ārpus Latvijas teritorijas, tiek piemēroti MK noteikumi Nr.721 “Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu”, proti, ja bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, izceļo no valsts patstāvīgi, viņam jāuzrāda vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts, Šveices Konfederācijas vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņa vai bezvalstnieka, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijā, ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveices Konfederācijā vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē) vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts. Ja bērna vecāks, kurš ir tiesīgs dot piekrišanu bērna izceļošanai no valsts, nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu, bērns var izceļot no valsts patstāvīgi, uzrādot bāriņtiesas lēmumu par atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no valsts.
IV Darba samaksa un atvaļinājums
Attiecībā uz darba samaksas nosacījumiem pusaudžiem, kas tiek nodarbināti atbilstoši DL 132.panta 1. un 3.daļai (personas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuras vairs neiegūst pamatizglītību), mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu par normālā laika darba laiku (no 2024.gada 1.janvāra – 700 eiro). Ja pusaudzis papildus vidējās vai profesionālās izglītības iegūšanai arī strādā, tad darba samaksa tiek noteikta atbilstoši nostrādātajam laikam, un stundas tarifa likme nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo tarifa likmi. Bērniem darba algu maksā atbilstoši paveiktajam darbam, proti, maksā akorda algu. Tā tiek aprēķināta atbilstoši paveiktā darba daudzumam, nevis laika periodam, kādā darbs tika veikts. Piemēram, ja bērns tiek nodarbināts ziedu ravēšanā, tad bērnam samaksā konkrēto naudas summu par šo ziedu ravēšanu, nevis par nostrādāto laiku.
Runājot par atvaļinājuma laiku, DL atsevišķi ir norādīts, ka, pirmkārt, personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ir piešķirams atvaļinājums 1 mēneša apmērā, tas tiek pagarināts par tik dienām, cik atvaļinājumā “iekrīt” svētku dienas (šis nosacījums ir attiecināms uz visiem darbiniekiem). Otrkārt, DL 149.pantā ir īpaši uzsvērts, ka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, atvaļinājumu nevar pārcelt uz nākamo gadu, ja, piemēram, atvaļinājuma piešķiršana konkrētajā laika posmā var nelabvēlīgi ietekmēt darba gaitu.
Visbeidzot, personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, atvaļinājums ir piešķirams vasarā vai pēc viņa paša vēlēšanās jebkurā citā laikā.
Ja persona turpina iegūt izglītību, atvaļinājums ir piešķirams, saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē. 2020.gadā izdotajos DL komentāros norādīts, ka tas ir izskaidrojams ar to, ka atbilstoši Eiropas Padomes direktīvai 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību dalībvalstīm ir jāraugās, lai laika posms, kurā netiek veikts darbs, tiktu pēc iespējas iekļauts to bērnu skolas brīvdienās, uz kuriem attiecas likumā noteiktā obligātā pilna laika izglītība.