I Kas var iesniegt iniciatīvu?
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.3punktu ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu.
Savukārt Pašvaldību likuma 56.pantā ir norādīts, ka kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošiem jautājumiem ir tiesīgi iesniegt Latvijas pilsoņi, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā. Lai pašvaldībā iesniegtu kolektīvo iesniegumu, tā iesniedzēju skaits ir atkarīgs no konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaita Fizisko personu reģistrā attiecīgā gada 1.janvārī. Rīgai kā galvaspilsētai ir atsevišķs nosacījums – 2000 iesniedzēju.
Ikviens ir informēts par līdzdalības platformu Manabalss.lv, kura sniedz iespēju iesniegt iesniegumu (iniciatīvu), vākt parakstus un tālāk virzīt iniciatīvu uz izskatīšanu, piemēram, Saeimā. Iniciatīvu platformā bez maksas var iesniegt Latvijas iedzīvotāji, kā arī politiski neitrālas biedrības, nodibinājumi un asociācijas, kas darbojas sabiedrības labā. Savukārt politiskajām partijām, uzņēmumiem un biznesa lobijiem iniciatīvas iesniegšana ir maksas pakalpojums, par ko tiek izrakstīts rēķins. Cenu politika ir atkarīga no darbinieku skaita un uzņēmuma apgrozījuma apmēra, kā arī politiskās partijas biedru skaita un saņemto ziedojumu summas.
II Uzņēmuma iniciatīva platformā
Nedz Saeimas kārtības rullī, nedz Pašvaldību likumā nav minēts, ka kolektīvo iesniegumu varētu iesniegt juridiska persona, proti, uzņēmums. No vienas puses, tas šķiet loģiski, jo uzņēmums nespēj izpildīt procedūras prasības, kas attiecas uz iesniedzēju skaitu. No otras puses, tas nav aizliegts, un uzņēmumam iespēja iesniegt kolektīvo iesniegumu tomēr ir.
Lai uzņēmums kā juridiska persona varētu iesniegt iniciatīvu platformā, pirmkārt, ir jāsaprot, ka uzņēmuma kolektīvais iesniegums tiek sniegts no visa uzņēmuma kopumā, tas ir, no darbiniekiem, to vadītājiem un/vai valdes locekļiem. Iniciatīvas iesniegšanai uzņēmuma valdes loceklis autorizējas platformā, tādējādi norādot, ka konkrēto iniciatīvu ir iesniegusi tieši juridiska persona. Iniciatīvai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem:
- jāatbilst Satversmei;
- jābūt patiesai;
- jābūt realizējamai;
- jābūt pamatotai ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
- jābūt vērstai par ideju.
Pēc iniciatīvas iesniegšanas, ja tā atbilst visiem kritērijiem, tā tiek publicēta platformā un var tikt uzsākta parakstu (balsu) vākšana. Nereti parakstu vākšanas aicinājums tiek publicēts sociālajos tīklos, jo tieši tur tiek sasniegta vislielākā atsaucība. Ja tiek savākts nepieciešamais parakstu (balsu) skaits, tas ir, ne mazāk kā 10 000 parakstu, platformas pilnvarotā persona un iniciatīvas parakstītāju pārstāvis iesniedz to Saeimā uz izskatīšanu.
Pēc būtības platforma ir rīks, kas palīdz uzņēmumam virzīt savu iesniegumu (iniciatīvu) līdz Saeimai un tādējādi panākt pozitīvu rezultātu, jo saskaņā ar Saeimas kārtības rulli juridiska persona kā tāda nevar iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu parastajā kārtībā.
III Ar lielāku vērienu plašākā sastāvā
Uzņēmumam arī ir tiesības vērsties kādā valsts iestādē, piemēram, ministrijā vai konkrēti pie kāda ministra. Uzņēmums šajā kontekstā ir jāuztver kā plašāks jēdziens, kurā ietilpst asociācijas, apvienības, arodbiedrības un citas struktūras.
Saskaņā ar Arodbiedrību likuma 10.pantu arodbiedrība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. Šī likuma 12.panta 2.daļā paredzēts, ka arodbiedrībām ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par šiem projektiem, ja tie skar vai var skart strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Citiem vārdiem sakot, konkrētu nozaru arodbiedrības, uzņēmumu apvienības un nozaru uzņēmumu pārstāvji var sniegt atzinumus un aicinājumus, tostarp arī sniegt iesniegumus savu biedru vārdā valsts un pašvaldību iestādēs, lai aizsargātu biedru tiesiskās intereses un tiesības, panāktu labvēlīgāku regulējumu, darba apstākļus un kopējo situāciju konkrētajā nozarē.
Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā 2020.gadā beigās, kad lielākoties visi klātienes pakalpojumi tika stipri ierobežoti vai pilnībā aizliegti, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija un Tūrisma un skaistumkopšanas nozaru ekspertu padomes skaistumkopšanas sektora apakšpadome ar kolektīvu iesniegumu vērsās pie Ministru prezidenta un veselības ministra ar aicinājumu tikties un rast risinājumus, lai skaistumkopšanas nozares pārstāvji varētu darboties pandēmijas laikā, jo attālināti šajā nozarē darboties nav iespējams.
Arī 2021.gada novembrī, kad vēl joprojām saslimšana ar Covid-19 bija plaši izplatīta, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība virzīja Ekonomikas ministrijai aicinājumu rosināt nepieciešamos grozījumus samērīgāka regulējuma noteikšanā, lai personas bez Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta varētu turpināt darbu būvniecībā, ja nepieciešams, veicot darba devēja apmaksātus Covid-19 testus. Tāda veida aicinājumi, respektīvi, iesniegumi ministrijām un konkrētajiem ministriem, Covid-19 pandēmijas laikā bija bieža parādība.
Līdz ar to secināms, ka uzņēmumiem ir iespējams virzīt sev vēlamo iniciatīvu/priekšlikumu, lai tas tiktu izskatīts un, iespējams, sasniegtu nepieciešamo rezultātu.