Ražošanas uzņēmumam ir vairākas ēkas, kuras reģistrētas dažādās adresēs. Reizēm darbinieki pāriet strādāt no vienas ēkas uz citu ēku. Vai darba līgumā šādā gadījumā var norādīt juridisko adresi un iekļaut piebildi, ka darbinieku var norīkot darbam jebkurā uzņēmuma struktūrvienībā?

Darba likuma (DL) 40.pantā 2.daļā noteikts, ka darba līgumā obligāti jānorāda darba devēja adrese (1.punkts) un darba vietas adrese (4.punkts), jo šīs adreses var atšķirties. Nereti darba devēja juridiskā adrese reģistrēta vienā vietā, savukārt birojs atrodas citā adresē, kur darbinieks arī strādā.

Ja ražošanas uzņēmumam ir vairākas adreses un darbinieki strādā visās adresēs, darba līgumā jānorāda darba devēja juridiskā adrese, savukārt nosacījumos par darba vietu var norādīt gan visu struktūrvienību adreses, kurās darbinieks būs nodarbināts, vai konkrētu adresi, kurā darbinieks reāli strādās darba līguma noslēgšanas dienāar piebildi, ka darba vieta var būt mainīta kādā no darba devēja struktūrvienībām. Abi varianti ir pieļaujami, jo DL 40.panta 4.daļā noteikts, ka puses var ietvert darba līgumā arī citu nepieciešamo informāciju, ja par to vienojas.

2020.gada Darba likuma komentāros[1] savukārt norādīts, ka darba vietas norāde ir īpaši svarīga darbiniekiem, kuri darba pienākumus veic dažādās vietās. Ja darbinieks maina darba vietas, darba līgumā viņam nosaka mobilo jeb mainīgo darba vietu. Ja darbiniekam ir noteikta šāda mobilā darba vieta, darba devējam nav jāveic grozījumi līgumā, kad nepieciešams darba vietu mainīt, bet jāinformē darbinieks par darba vietas izmaiņām.