Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtīto pētījumu “Izvērtējums par konkrētu plastmasas izstrādājumu ierobežojumu un aizliegumu” Latvijā 2018. un 2019. gadā tika radīts 30 892 tonnas plastmasas atkritumu, no kura pamatatkritumus veidoja iepakojums: pārtikas tara, dzērienu iesaiņojums ar ietilpību līdz trim litriem un pārtikas paciņas un iesaiņojumi no elastīgā materiāla (22 846 tonnas).

Likumprojekts tika izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvas 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu prasības Latvijas normatīvajos aktos. Jaunais likums stāsies spēkā šāgada 3. jūlijā.

I Aizliegtie plastmasas izstrādājumi

No šāgada 3. jūlija Latvijas Republikas teritorijā būs aizliegts laist tirgū vienreizlietojamo plastmasu saturošu produkciju.

Saskaņā ar likumprojekta 2. nodaļu no šāgada 3. jūlija Latvijas Republikas teritorijā būs aizliegts laist tirgū vienreizlietojamo plastmasu saturošu produkciju:

• vienreizlietojamos vates kociņus (ar izņēmumiem);
• galda piederumus (karotes, dakšiņas, naži, irbuļi);
• šķīvjus;
• dzērienu maisāmkociņus;
• salmiņus (ar izņēmumiem);
• balona stiprinājumus un turēšanas kociņus (ar izņēmumiem);
• pārtikas iesaiņojumus, kas satur putu polistirolu, kā arī kas tiek izmantoti tūlītējam patēriņam (gatava ēdiena iesaiņošana līdzņemšanai);
• dzērienu iesaiņojumus, to korķus un vāciņus, kas satur putu polistirolu;
• no putu polistirola izgatavotus dzērienu glāzes un to vāciņus.

Tiks aizliegti arī no oksonoārdāmas plastmasas izgatavoti izstrādājumi.

Ražotājs varēs izplatīt iepriekšminēto vienreizlietojamo plastmasas produkciju pēc likuma spēkā stāšanās tikai tad, ja, pirmkārt, šī produkcija būs laista tirgū līdz 2021. gada 2. jūlijam un, otrkārt, šīs produkcijas laišanu apgrozībā pirms norādītā termiņa varēs pierādīt ar preču piegādes dokumentiem vai muitas deklarācijām, kas jāglabā 10 gadus.

II Atļautie plastmasas izstrādājumi

Likumprojekts neskars tādu plastmasas iesaiņojumu, kas:

• paredzēts žāvētai pārtikai (piemēram, vakuumiesaiņojums), ko pārdod aukstu un ir nepieciešama tās tālāka pagatavošana (cepšana, vārīšana, sautēšana u. c.);
• paredzēts pārtikai, kas tiek pārdota vairāk nekā vienas porcijas daudzumā;
• paredzēts kādas pārtikas grupas iesaiņojumam (piemēram, saldumiem, cepumiem);
• paredzēts ķīmiski nepārveidotām vielām un maisījumiem – krāsām, tintēm un līmvielām (atbilstoši regulas 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), prasībām.

Pēc šāgada 3. jūlija plastmasu saturošas produkcijas saraksts, bez šaubām, tiks samazināts, taču netiks ierobežots pilnībā; ražotājiem būs izvirzītas papildu prasības, lai sekmētu viņu vēlmi samazināt plastmasu saturošas produkcijas ražošanu, informēt patērētājus par plastmasas izmantošanu konkrētajā produkcijā.

Plastmasas produkcijas ražotājam tiks izvirzītas vairākas prasības – atkarībā no tās veida un izmantojuma.

III Ražotāja pienākumi

Saskaņā ar plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumu “Vienreizlietojami plastmasu saturošie izstrādājumi un tiem noteiktie pasākumi” plastmasas produkcijas ražotājam tiks izvirzītas vairākas prasības – atkarībā no tās veida un izmantojuma. Piemēram, higiēnas precēm, mitrajām salvetēm, tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kas paredzēti kopā ar tabakas izstrādājumiem, dzērienu glāzēm un to vāciņiem no 2021. gada 3. jūlija būs obligāta marķēšana. Marķēšanā būs jāatspoguļo:

• plastmasas saturs izstrādājumā;
• veids, kādā apsaimniekojami izstrādājumu atkritumi;
• plastmasas negatīvā ietekme uz vidi, ja atkritums būs ievietots neparedzētos tam atkritumu konteineros.

Ražotājam (tostarp arī komersantiem, kas izplata produkciju) būs pienākums piedāvāt vai pārdot patērētājiem alternatīvu produkciju – atkārtoti lietojamus plastmasas izstrādājumus vai izstrādājumus, kas nesatur plastmasu –, tādējādi sekmējot plastmasas patēriņa samazināšanu.

Minētais pienākums attiecas uz:

• dzērienu glāzēm un to vāciņiem;
• pārtikas iesaiņojumu, arī uz to, ko izmanto ātrajām uzkodām vai ēdienam, kas ir gatavs tūlītējai lietošanai (ēdiena trauki maltītei, kas tiek ēsta uzreiz no iesaiņojuma un ko nav nepieciešams tālāk gatavot).

Likumprojekts pamatā ietekmēs tieši pasūtītā vai uz vietas nopirktā ēdiena un dzēriena iepakojumu, kas paredzēts līdzņemšanai un lietošanai uz vietas. Ēdiena un dzēriena iesaiņojums būs vai nu no atkārtoti izmantojamās plastmasas, vai no cita materiāla (kartons, papīrs). Ražotājiem un tirgotājiem būs pienākums arī informēt patērētājus par iespēju izmantot līdzņemtas dzērienu glāzes vai iesaiņojumu un nesniegt patērētājiem bez maksas vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Plastmasas maisiņi, ko ikdienā piedāvā pārtikas un sadzīves preču veikalos, vairs nebūs pieejami bez maksas.

IV Paplašināta ražotāja atbildība

Plastmasas maisiņi, ko ikdienā piedāvā pārtikas un sadzīves preču veikalos, vairs nebūs pieejami bez maksas.

Ražotājiem arī tiks noteikta paplašināta atbildība: kad konkrēta plastmasas produkcija kļūs par atkritumiem, ražotājam būs samērīgi jāsedz izdevumi par šo atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu. Ražotāju paplašināta atbildība stāsies spēkā līdz 2023. gada 1. janvārim. Ražotāja paplašinātā atbildība attiecas uz:

• pārtikas iesaiņojumu;
• pārtikas paciņām un iesaiņojumu no elastīgā materiāla;
• vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem;
• dzērienu iepakojumu līdz trim litriem;
• dzērienu glāzēm, arī to vāciņiem;
• tabakas izstrādājumiem ar filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai ar tabakas izstrādājumiem;
• mitrajām salvetēm;
• higiēnas precēm.

Piemēram, tabakas izstrādājumu ar filtriem vai filtru, kas paredzēti lietošanai ar tabakas izstrādājumiem, ražotājam papildu izmaksām par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu būs jāsedz arī izmaksas infrastruktūras izveidei publiskajās vietās, teiksim, par speciālu konteineru (kas paredzēti tieši šādu atkritumu izsviešanai) izveidi un uzstādīšanu.

Kad konkrēta plastmasas produkcija kļūs par atkritumiem, ražotājam būs samērīgi jāsedz izdevumi par šo atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu.

Likumprojektā noteiktās plastmasas produkcijas ražošana un izplatīšana uzliks ražotājam un arī komersantam, kas to izplata, papildu prasības un izmaksas ar mērķi kontrolēt šādas produkcijas plūsmu un daudzumu un būtiski samazināt tās izmantošanu ikdienas dzīvē. Ja komersantam būs papildu prasības savas produkcijas ražošanā un izplatīšanā, visticamāk, komersants meklēs alternatīvu plastmasai, lai izvairītos no likumprojektā noteiktām papildu izmaksām, līdz ar to plastmasas izstrādājumu apjoms mazināsies.

Jau tagad novērojama tendence – plastmasu saturošas produkcijas izmantošana ikdienā tiek samazināta, piedāvājot patērētājiem lietot savu iepakojumu: auduma maisiņus pirkumiem, termo un silikona krūzes dzērieniem līdzņemšanai, bieza kartona kastītes pārtikai līdzņemšanai u. tml.