Attālinātais darbs, pateicoties Covid-19 pandēmijas izraisītajiem apstākļiem, ir kļuvis par izplatītu darba organizācijas veidu, un tā izmantošana uzņēmumos kļūst arvien biežāka.
Publiski pieejamos avotos norādīts, ka darbs klātienē (piemēram, birojā) sekmē darba kultūru, disciplīnu, kontroli, kā arī veicina darbinieku socializāciju un komunikāciju. Vienlaikus attālinātais darbs ir kļūst par ierastu darba organizācijas daļu, jo tas ļauj efektīvāk plānot laiku, netērējot to ceļā uz un no darba.
Darba likuma (DL) 40.pantā paredzēts, ka puses, noslēdzot darba līgumu, vienojas par darba vietu – attiecīgi tiek noteikts, vai darbs veicams konkrētā vietā, dažādās vietās vai darbiniekam ir tiesības patstāvīgi izvēlēties darba vietu. Savukārt DL 53.panta 1.daļā noteikts, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja vien nav panākta cita vienošanās.
Ja darba līgumā norādīts, ka darbinieks veic darbu konkrētā vietā (piemēram, uzņēmuma birojā) un šis nosacījums nav ticis mainīts, ieviešot attālinātā darba vai kombinēta darba formu, darbiniekam ir pienākums atgriezties darbā klātienē.
Šādā gadījumā atteikšanās veikt darbu norādītajā darba vietā var tikt uzskatīta par darba līguma pārkāpumu un kalpot par pamatu darba attiecību izbeigšanai.
Savukārt, ja darba līgumā ir veikti grozījumi un tajā norādīts, ka darbs veicams attālināti vai kombinētā formā, darba devējam, vēloties atgriezties pie klātienes darba formas, ir atkārtoti jāgroza līgums, un šiem grozījumiem jāsaņem abu pušu piekrišana. Gadījumā, ja darbinieks nepiekrīt darba līguma grozījumiem, tad darba devējam ir tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku – uzteikt darba līgumu saskaņā ar DL 98. un 101.pantu vai noslēgt vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Puses var arī vienoties par kombinētu darba formu, ja tā iepriekš nav tikusi noteikta. Piemēram, daudzi uzņēmumi izmanto 3:2 modeli, kur trīs darba dienas tiek pavadītas birojā un divas – attālināti.
Ja darba kārtības noteikumos iepriekš noteikts, ka darbs tiek veikts attālināti konkrētā laikposmā vai uz nenoteiktu laiku, un darba devējs vēlas pāriet uz klātienes darbu, ir jāveic attiecīgas izmaiņas arī darba kārtības noteikumos, lai tiktu ievērotas abu pušu tiesības un pienākumi.