Līdz ar Darba likuma (DL) spēkā stāšanos 2002. gada 1. jūnijā darba tiesību tiesiskais regulējums mainījās. Bez uzmanības nepalika arī t. s. darba grāmatiņas, kas līdz 2014. gada 1. jūlijam pastāvēja papīra formā. Proti, stājoties darbā vai izbeidzot darba attiecības, visu informāciju un piezīmes reģistrēja šajā dokumentā. Līdz ar to potenciālais darba devējs varēja novērtēt, kāpēc darbinieks atlaists no iepriekšējā darba un kādēļ viņš meklē jaunu. Tomēr piekļuve šādai informācijai būtiski ietekmēja darbinieka turpmākās darba gaitas un karjeras izaugsmes.

Aplūkosim atlaišanas iemesla nozīmi saistībā ar darbinieka darba grāmatiņu un šādas informācijas pieejamību trešajām personām, tostarp darba devējam.

I Kā ir tagad?

DL 101. panta 1. daļā noteikti 11 darbinieka atlaišanas pamati. Tos var iedalīt trijās grupās:

• darbinieka uzvedība (101. panta 1. daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punkts);
• darbinieka spējas (101. panta 1. daļas 6., 7. un 11. punkts);
• pamati, kas saistīti ar situāciju uzņēmumā (101. panta 1. daļas 8., 9. un 10. punkts).

Likumā noteikts, ka darbinieku var atlaist, pamatojoties tikai uz iepriekš norādītajiem iemesliem. Iekšēja nepatika pret viņu nav uzskatāma par atlaišanas pamatu, līdz ar to nav piemērojama. Pirms darbinieka atlaišanas darba devējam ir pienākums pieprasīt paskaidrojumu par situāciju, kas rosināja sākt sarunu par darbinieka atlaišanu, kā arī darbinieka attieksmi, argumentāciju un viedokli par atlaišanas iemesliem.

Atlaišana no darba jānoformē rakstveidā papīra formātā vai elektroniski, parakstot to ar drošu e-parakstu. Līdz ar to šāds dokuments, kas parasti noformēts rīkojuma formā, apliecina un pierāda, ka konkrēto darbinieku atlaiž, paskaidrojot, ar kādu pamatojumu tas notiek. Rīkojums paliek uzņēmuma, t.i., darba devēja, lietvedībā.

Informāciju par darbinieku atlaišanu darba devēja atbildīgā persona (grāmatvedis, personāldaļas vadītājs u. c.) reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), norādot konkrētu kodu. Darbinieka pēdējā darbadienā VID EDS darba grāmatiņā automātiski noņem atzīmi par darbu pie konkrēta darba devēja.

No 2014. gada 1. jūlija darba grāmatiņas vairs neizmanto, bet algas nodokļa grāmatiņa, kurā fiksē informāciju par darbinieku nodokļu maksājumiem, pieejama elektroniski VID EDS katras personas profilā. Pieņemot darbinieku darbā, darba devēja atbildīgā persona reģistrē darbinieku VID EDS, piešķirot tam noteiktu kodu kā darba ņēmējam. Savukārt darbinieks savā VID EDS profilā ir tiesīgs iesniegt darba devējam algas nodokļa grāmatiņu un atzīmēt informāciju, kuru vēlas norādīt, piemēram, informāciju par apgādājamām personām, papildu atvieglojumiem, invaliditāti, darba algu, papildu ienākumu avotu u.c. Taču tas nav darbinieka pienākums, bet gan brīva izvēle. Darba devējam pieejama tikai informācija, ko atzīmējis pats darbinieks.

II Kā bija iepriekš?

Laikā, kad darba grāmatiņa bija papīra formātā, darbiniekam uzsākot vai izbeidzot strādāt konkrētā darbavietā, tajā reģistrēja visu informāciju par konkrētām darba attiecībām, t. i., gan darba devēja nosaukumu, darba pienākumu uzsākšanas datumu, amatu, laika periodu, līdz kuram darbinieks bija nodarbināts, atlaišanas pamatu saskaņā ar likuma normu un darba tiesisko attiecību izbeigšanu saskaņā ar pušu vienošanos.

Līdz ar to, izbeidzoties vienām darba attiecībām un meklējot citas, potenciālajam darba devējam bija pieejama visa informācija par darbinieka iepriekšējo darbavietu, piemēram, kādā veidā izbeigtas darba attiecības, vai darbinieks atlaists un uz kāda pamata, vai puses izbeidza darba tiesiskās attiecības, noslēdzot vienošanos, u.tml. Darbinieks šajā situācijā bija ne visai izdevīgā un godīgā pozīcijā, jo potenciālajam darba devējam bija redzams, uz kāda pamata darbinieks atlaists, piemēram, profesionālo prasmju trūkums, darba līguma noteikumu pārkāpums, nepieņemama uzvedība vai rīcība darbavietā.

Tas, bez šaubām, būtiski ietekmēja un ierobežoja darbinieka iespēju atrast jaunu darbu, jo diez vai kāds potenciālais darba devējs vēlētos pieņemt darbā darbinieku, kurš atlaists nepieņemamas uzvedības dēļ. Turklāt darba devējam, pirms pieņēma darbā šādu darbinieku, bija jāveic pārrunas, reizēm pat piesaistot citas uzņēmumā esošas personas, piemēram, personāldaļas vadītāju vai psihologu.

III Kas mainījies?

Situācija mainījās, iestājoties diviem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, stājās spēkā DL, kura regulējumā nebija paredzēts, ka darbiniekam ir pienākums iesniegt darba grāmatiņu, un, otrkārt, darba algas grāmatiņu no papīra formāta pārveidoja uz elektronisko. Darba grāmatiņā vairs neatspoguļoja darba tiesisko attiecību izbeigšanas formu, informāciju, kāds ir atlaišanas pamats, un piemēroto likuma normu. Potenciālajam darba devējam šāda informācija vairs nav pieejama. Ja darba devējam nepieciešams iegūt informāciju par darbinieka iepriekšējo darba pieredzi un prasmēm, viņš ir tiesīgs pieprasīt no darbinieka informāciju par iepriekšējām darbavietām. Viens no izplatītākajiem veidiem, kā iegūt to, ir gadagājuma apraksts jeb CV, kā arī pieteikuma vai motivācijas vēstule.

Pats darbinieks var saņemt uzziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (to var pieprasīt elektroniski vietnē Latvija.lv), kurā, izvēloties konkrētu laika periodu, var redzēt informāciju par visām izmaksātajām algas summām, darbavietām, darba tiesisko attiecību periodu un darba tiesisko attiecību izbeigšanas formu (proti, atlaišana no darba vai pušu vienošanās). Šīs ziņas pieejamas tikai pašai personai, kas to pieprasa. Darba devējam šāda informācija par potenciālo darbinieku nav pieejama.

IV Par ko jāinformē?

Aplūkojot, vai darba devējs var lūgt potenciālajam darbiniekam iesniegt šādu uzziņu par sevi, pirms pieņem viņu darbā, jānorāda:

ja darbinieks nevēlas atklāt informāciju par saņemtajām algas izmaksām iepriekšējās darbavietās, kā arī informāciju par atlaišanas iemesliem, viņam ir tiesības atteikties to iesniegt. Darba devējam ir tiesības veikt pārrunas, iztaujāt par iepriekšējo darbavietu un iemesliem, kādēļ darbinieks tur vairs nestrādā.

Ja darbinieka atlaišanas pamats bija saistīts ar situāciju uzņēmumā, piemēram, darbinieku štata samazināšana, uzņēmuma likvidācija vai maksātnespēja, šādām ziņām nav sensitīvas informācijas statusa, turklāt tās ir publiski pieejamas. Ja darbinieks atlaists savas uzvedības, prasmju vai pieredzes trūkuma dēļ, viņš, visticamāk, šādu informāciju nevēlas sniegt. Situācijas darbavietās ir dažādas, un katrs gadījums par atlaišanu no darbavietas ir individuāls, ņemot vērā visus ārējos un iekšējos apstākļus. Pārrunas ar potenciālo darba ņēmēju, CV, pārbaudes laiks, kā arī atsauksmes no iepriekšējā darba devēja ir piemērotākie darbinieka spēju, prasmju un komunikācijas filtri, kas parāda darba devējam, vai darbinieks tiešām atbilst nepieciešamajām prasībām un ir pietiekami kvalificēts.