Ikviens Latvijā reģistrēts uzņēmums, izpildot nosacījumu un prasību kopumu, var saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtu darbiekārtošanas pakalpojumu licenci. Tās saņemšana tiek regulēta Ministru Kabineta (MK) noteikumos Nr. 458 “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”.

Saskaņā ar NVA tīmekļvietnē publicēto informāciju 2021. gada 8. februārī Latvijā ir reģistrēti 267 uzņēmumi, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus un ir saņēmuši licenci. No kopējā skaita 2020. gadā NVA ir izsniegusi 87 darbiekārtošanas iekārtošanas licences, savukārt 2019. gadā kopējais skaits sastāda 89. Kaut gan 2020. gadā valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, robežas tika slēgtas, pastāvēja ceļošanas ierobežojumi un ārzemnieku plūsma tika ierobežota, darbiekārtošanas pakalpojumu licences saņemšanas tendence gandrīz nav mainījusies, salīdzinot ar 2019. gadu, kad nebija nekādi ierobežojumi. Darbiekārtošanas pakalpojumu licence tiek izmantota gan vietējā, gan ārzemju darbaspēka meklēšanā, nodarbināšanā un iznomāšanā.

I Darbiekārtošanas pakalpojumu veidi

Kā var saprast no nosaukuma, pakalpojums ir saistīts ar darbā iekārtošanu, kas attiecas gan uz darbiniekiem, kuri vēlas būt nodarbināti un meklē darbu, gan uz uzņēmumiem, kas meklē atbilstošu darbinieku. Attiecīgi, saņemot darbiekārtošanas pakalpojuma licenci, uzņēmums var izvēlēties, kāds vai kādi darbiekārtošanas pakalpojuma veidi tam ir saistoši. Uzņēmuma darbiekārtošanas pakalpojuma veids arī tiek norādīts izsniegtajā licencē.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Likums) ir noteikti divi darbiekārtošanas pakalpojuma veidi:

• starpniecības darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana un
• darbaspēka nodrošināšanas pakalpojums.

Starpniecības darbiekārtošana

Starpniecības darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana ietver trīs papildu veidus:

1. darbiekārtošanas pakalpojuma veids ir saistīts ar darba vai civildienesta attiecību nodibināšanu, strādāšanu par atlīdzību starptautiskās jaunatnes kultūras, izglītības, nodarbinātības un pieredzes apmaiņas programmās;
2. darbiekārtošanas pakalpojuma veids – konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām un citiem pasākumiem, kas paredzēti, lai piedāvātu vai atvieglotu personai darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Šis pakalpojuma veids ir tendēts uz darbu ar potenciālajiem darbiniekiem, kuri ir darba meklējumos gan Latvijā, gan ārvalstīs;
3. darbiekārtošanas pakalpojuma veids ir saistīts ar potenciālu darbinieku atlasi darba devējiem, izņemot tos pakalpojumus, kas ir saistīti ar darba sludinājumu izvietošanu un reklāmu, ja tikai šādas reklāmas mērķis nav darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana.

Šobrīd darbiekārtošanas pakalpojuma veidā darbs ir tendēts gluži pretēji uz darba devējiem, kuri meklē atbilstošus darbiniekus. 2019. gada 5. decembrī spēkā stājās grozījumi Likuma 17. panta 2. daļā, kurā tika noteikts, ka, lai sniegtu augstāk 3. punktā minēto darbiekārtošanas pakalpojumus Latvijā (izņemot kuģa apkalpes komplektēšanu un pakalpojumus darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei darbam Latvijā), no 2019. gada 5. decembra nav nepieciešama NVA izsniegta licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai.

Jāatzīmē, ka potenciālos darbiniekus darba devējs var atlasīt arī no to ārzemnieku vidus, kas šobrīd neatrodas Latvijā. Lai nodarbinātu ārzemju darbiniekus, ir nepieciešams saņemt uzturēšanās atļauju, kam pamats ir darbs pie konkrēta darba devēja. Tikai saņemot uzturēšanās atļauju, ārzemnieks ir tiesīgs būt nodarbināts.

Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojums

Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojums ir darbiekārtošanas pakalpojumu veids, kas ir saistīts ar darbaspēka nodrošināšanu, kura ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs vienlaikus kā darba devējs nosūta darbinieku, lai tas noteiktu laiku veiktu darbu citas personas labā un vadībā. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums iznomā savus darbiniekus citam uzņēmumam, par sniegto pakalpojumu saņemot samaksu. Darba algu un nepieciešamos nodokļus par darbiniekiem maksā pakalpojuma sniedzējs, proti, darba devējs. Darbinieku “iznomāšana” ir iespējama gan darba veikšanai Latvijā, gan ārvalstīs.

Nosūtot darbinieku, ir nepieciešams noteikt laika periodu, cik ilgi darbinieks strādās ārzemēs. Likumā nav noteikts nosūtīšanas ilgums, tāpēc uzņēmums var brīvi nosūtīt darbinieku gan uz vienu mēnesi, gan uz sešiem mēnešiem. Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām 21. panta 1. punktā paredzēts, ka ārvalstnieki, kam ir kādas dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, pamatojoties uz šo atļauju un ceļošanas dokumentu, ja šie dokumenti ir derīgi, var brīvi pārvietoties citu dalībvalstu teritorijā ne ilgāk kā trīs mēnešus jebkuru sešu mēnešu periodā.

Minētais nosacījums ir attiecināms arī uz nodarbinātību. Ārzemju darbinieks, kuru darba devējs nosūtu uz citu valsti, var būt nodarbināts ārzemēs ilgāk par trīs mēnešu periodu, ja ir saņēmis attiecīgās valsts izsniegtu darba atļauju, kas var būt gan vīza, gan uzturēšanās atļauja.

Kā piemēru var minēt Vācijas normatīvo regulējumu, kurā noteikts, ka ārzemju darbiniekam ar Latvijā izsniegtu uzturēšanās atļauju papildus ir jāsaņem vīza darbam Vācijā, kuru dēvē par “Vander Elst” vīzu un ar kuru darbiniekam tiek dotas tiesības būt nodarbinātam Vācijā arī uz periodu, kas ir ilgāks par trīs mēnešiem.

Pieprasot darbiekārtošanas pakalpojuma licenci, var norādīt arī vairākus darbiekārtošanas pakalpojuma veidus. Pieprasot minēto licenci, uzņēmumam arī ir jānorāda valstu saraksts – gan Eiropas Savienības valstis, gan arī citas pasaules valstis –, kurās tiks nodarbināti darba meklētāji.

Darbiekārtošanas pakalpojuma licences saņēmējam ir pienākumu kopums pret darba meklētājiem, jo darbiekārtošanas pakalpojuma sniedzējs ir starpnieks starp darba meklētāju un darba devēju. Attiecīgi darbinieku ar potenciālo darba vietu un darba devēju iepazīstina darbiekārtošanas pakalpojuma sniedzējs. Normatīvajā regulējumā ir noteikts darbiekārtošanas pakalpojuma sniedzēja pienākums darbinieku:

• iepazīstināt ar noteikumiem, kas ir noteikti ar darba devējiem un citiem sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos,
• iepazīstināt ar darba līgumu,
• informēt par darba devēja nosaukumu un kontaktinformāciju, amata un darba pienākumu raksturojumu, darba algas apmēru pirms un pēc nodokļu nomaksas, darba tiesisko attiecību uzsākšanas laiku un to izbeigšanu,
• informēt par dokumentāciju, kas ir nepieciešama, lai personu nodarbinātu attiecīgajā valstī, tostarp Latvijā,
• nodrošināt, ka, nodibinot darba tiesiskās attiecības, darbinieks saņems darba samaksu, kas nav mazāka par attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba samaksu normāla darba laika ietvaros – gan Latvijā, gan ārvalstīs, u.c.

II Licences saņemšanas kārtība

Lai saņemtu darbiekārtošanas pakalpojuma sniedzēja licenci, ir jānosūta NVA adresēts un aizpildīts iesniegums, kas ir pieejams NVA tīmekļvietnē. Papildus iesniegumam uzņēmumam ir jāiesniedz sagatavotie darbiekārtošanas līgumu, sadarbības līgumu un darba līgumu paraugi, kā arī darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas saņemšanas kārtības noteikumi. Nepieciešamo dokumentu saraksts un apjoms var mainīties sakarā ar pieteikto darbiekārtošanas pakalpojuma veidu, kurā uzņēmējs vēlas darboties. Visi dokumentu paraugi ir pieejami NVA tīmekļvietnē.

Lai uzņēmums varētu iesniegt iesniegumu darbiekārtošanas pakalpojuma licences saņemšanai un gala rezultātā saņemt licenci, NVA izvirza virkni prasību, kas uzņēmumam ir jāievēro un jāatbilst. Piemēram, nav pasludināta uzņēmuma maksātnespēja, uzņēmumam nav uzsākts likvidācijas process, uzņēmuma pārvaldes locekļi nav sodīti par tīšu noziedzīgu nodarījumu pret personas dzīvību, veselību, pamattiesībām, tikumību un dzimumneaizskaramību, īpašumu u.c. Gadījumā, ja sodāmība par augstāk minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem uzņēmuma pārvaldes loceklim ir noņemta vai dzēsta, uzņēmumam licence netiks izsniegta.

Par darbiekārtošanas pakalpojuma licenci ir maksājama valsts nodeva 142,29 eiro apmērā. Iesniedzot iesniegumu, uzņēmumam ir jāatzīmē, kādā formātā tas vēlas saņemt licenci – papīra formātā vai elektroniskā veidā. Licence elektroniskā veidā ir daudz ērtāka lietošanai, jo tiek minimizēts tās pazaudēšanas risks, kā tas var būt ar papīra formāta dokumentu.

Gadījumā, ja licence ir nozaudēta, bojāta vai uzņēmumam mainās darbiekārtošanas pakalpojuma veidi un/vai valstu saraksts, no kura nāk sadarbības partneri un/vai darba devēji, un attiecīgi kurās valstīs uzņēmums piedāvās darbiekārtošanu darba meklētājiem, uzņēmums var pieprasīt NVA jaunu licenci. Par licences atkārtotu vai dublikāta saņemšanu ir maksājama valsts nodeva 14,23 eiro apmērā.

III Jaunākie grozījumi

2020. gada 23. decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 458, kas paredz šādas būtiskākās izmaiņas:

• uzņēmums ir tiesīgs pretendēt uz darbiekārtošanas pakalpojuma sniedzēja licences saņemšanu, ja nodokļu parāds saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta publicēto informāciju nepārsniedz 150 eiro. Iepriekš uzņēmumam nebija noteikts nodokļu parāda apmērs, proti, parāda summai bija jābūt 0;
• darbības pārskats par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu turpmāk ir jāiesniedz tikai vienu reizi gadā – līdz nākamā gada 25. janvārim par iepriekšējo gadu. Pirms tam pārskats bija jāsniedz divas reizes gadā – ik pēc sešiem mēnešiem. Darbības pārskats ir atskaite NVA par paveikto darbu apjomu darbiekārtošanas pakalpojumu jomā. Uzņēmums atspoguļo darbā iekārtoto darbinieku skaitu un valstis, kā arī noslēgtos sadarbības līgumus ar uzņēmumiem, kas meklē darbiniekus;
• uzņēmumam nav jāmaksā valsts nodeva 14,23 eiro apmērā par atkārtotas licences saņemšanu, ja ir nepieciešams mainīt darba vietas adreses;
• uzņēmums ir tiesīgs noteikt darba meklētājam maksu tikai par nepieciešamajiem izdevumiem darbiekārtošanas pakalpojuma saņemšanai (iekārtošanai darbā nepieciešamo dokumentu sagatavošana un to noformēšana (ne vairāk kā 50 eiro apmērā), transporta izdevumi, veselības apdrošināšanas izdevumi). Iepriekš pakalpojuma samaksas lielums nebija noteikts, kas ļāva uzņēmumam pašam noteikt pakalpojuma samaksu;
• ja līgums par darbiekārtošanas pakalpojuma sniegšanu vai darba līgums tiek noslēgts ar trešās valsts pilsoni, kuram nav patstāvīgās uzturēšanās atļauja vai ES patstāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijā, papildus ir jāietver nosacījumi par valodu, kurā ārzemnieks saņem visu informāciju, un kuru viņš pārvalda, kā arī informāciju par to, kā darba devējs nodrošina darbinieku ar dzīvesvietu un pieeju veselības aprūpei u.c. Iepriekš MK noteikumos Nr. 458 nebija paredzēts pienākums nodrošināt darbiniekam dzīvesvietu un pieeju veselības aprūpei – darbiniekam to bija jānodrošina pašam. Arī nepieciešamība nodrošināt visu informāciju un dokumentāciju darbiniekam saprotamā valodā bija darbinieka tiesības, nevis pienākums.

IV Kādi ieguvumi?

Darbiekārtošanas pakalpojuma licence ir noderīgs instruments arī tiem uzņēmumiem, kuros darbiekārtošanas pakalpojuma sniegšana nav pamatdarbības veids, bet gan papildu saimnieciskā darbība. Saņemot darbiekārtošanas pakalpojuma licenci, uzņēmums piesaista potenciālus sadarbības partnerus darbinieku meklēšanai, jo darba spēka trūkums Latvijā ir novērojams jau ilgi.

Darbiekārtošanas pakalpojuma licences saņemšanas procedūra ir pietiekami viegla un saprotama, tāpēc neprasa lielus laika resursus tās saņemšanai. NVA vienmēr laicīgi informē par vajadzību iesniegt nepieciešamo dokumentāciju un aktīvi konsultē jautājumos par dokumentu pareizu aizpildīšanu un iesniegšanu, tāpēc darbiekārtošanas pakalpojuma licence, bez šaubām, ir noderīgs uzņēmējdarbības instruments.