Darbaspēka noma ir populāra prakse, īpaši iznomājot darbiniekus darbam ārzemēs. Tas ir ērts un ātrs veids konkrētu darba pienākumu veikšanai, kā arī noma uzņēmumu, kas iznomā darbinieku, atbrīvo no tādiem jautājumiem kā darba tiesisko attiecību nodibināšana un darba algas un nodokļu samaksa.

I Kā iznomāt darbinieku?

Darbaspēka iznomāšana ir sava darbinieka (vai darbinieku) nosūtīšana citam uzņēmumam konkrētu darba pienākumu veikšanai uz noteiktu termiņu. Darba likuma (DL) 14. pantā noteikts, ka viens no darbinieka nosūtīšanas veidiem ir situācijas, kad darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā viņš veic darbu, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī.

Darbinieku noma iespējama tad, ja uzņēmums jeb darba devējs saņēmis darbiekārtošanas pakalpojuma licenci . Lai darba devējs būtu tiesīgs iznomāt savu darbinieku citam uzņēmumam, saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu tam jāsaņem licence par darbaspēka nodrošināšanu, ko licencē atzīmē ar kodu “2”.

Lai iznomātu darbinieku, darba devējam jānoslēdz darbiekārtošanas pakalpojuma līgums ar uzņēmumu, kas vēlas iznomāt konkrēto darbinieku. Darbinieku līgumā neiesaista kā darījuma pusi. Darbinieks, lai cik skarbi neizklausītos, ir darba devēja instruments, ar ko izpilda noslēgto līgumu. Darba devējs sniedz pakalpojumu uzņēmumam, kas šajā līgumā ir darbiekārtošanas pakalpojuma saņēmējs jeb pasūtītājs. Iespējams gan iznomāt darbinieku uz ārzemēm, gan arī iznomāt viesstrādnieku darbam Latvijā.

Nomāt darbinieku ir aktuāli, ja:

• jāaizvieto prombūtnē esošs darbinieks (atvaļinājums, darbnespēja, bērna kopšanas atvaļinājums, ilgstoša prombūtne u.c.);
• palielinās sezonāla darba apjoms, tādēļ nepieciešami papildu darbinieki;
• uzņēmumam pasūtījums jāveic neilgā laika posmā vai tā apjoms ir liels;
• nepieciešams konkrēts speciālists vai eksperts noteikta jautājuma risināšanai(piemēram, inženieris, būvspeciālists, informācijas tehnoloģiju speciālists, dizaineris u.tml.).

II Kādu līgumu slēgt?

Iznomājot darbinieku, nebeidzas esošais darba līgums, kas noslēgts ar darba devēju, kā arī nav jāslēdz jauns darba līgums ar uzņēmumu, kas viņu iznomā.

DL 4. pantā noteikts, ka tad, ja darbinieks noslēdzis darba līgumu ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju un darbinieks uz laiku nosūtīts darbam citā uzņēmumā, par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (t.i., viņa darba devējs).

Juridiski darbiniekam nekas nemainās, taču viņu nosūta uz citu darba vietu, kur darba pienākumi jāveic uzņēmuma vadītāja, kas darbinieku iznomājis, vadībā.

III Cik jāmaksā?

Saskaņā ar DL noteikto vienlīdzīgu tiesību principu, darba devējam jānodrošina iznomātajam darbiniekam darba alga, kamēr viņš pilda darba pienākumus uzņēmumā, kas darbinieku iznomā. Līdz ar to darba alga un visi nodokļu u.c. obligātie maksājumi par darbinieku jāmaksā darba devējam.

Iznomājot darbinieku, nebeidzas esošais darba līgums, kas noslēgts ar darba devēju, kā arī nav jāslēdz jauns darba līgums ar uzņēmumu, kas viņu iznomā

Jāņem vērā, ka darba devējam jānodrošina darba samaksa un tās obligātie elementi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem, uz ko darbinieks nosūtīts, nevis darba līgumā vai saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteiktā darba samaksa.

IV Kādi nodokļi?

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.¹ pantam Latvijas rezidents (nomnieks – darba devējs) aprēķina nodokli par iznomātā darbinieka (darbinieku) ienākumu, ja konstatēts, ka starp darba devēju un iznomātāju (uzņēmumu, kas nomā darbiniekus) pastāv personāla nomas attiecības.

Likumā noteikti gadījumi, kad konstatējamas personāla nomas attiecības:

• personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;
• personāla nomnieks paredz iznomātā personāla skaitu un kvalifikāciju;
• notiek personāla integrācija personāla nomnieka uzņēmumā. Integrācija uzņēmumā ir darba un atpūtas vietas esamība un pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus;
• atlīdzību par personāla nomu aprēķina atkarībā no iznomātā personāla darba laika un paveiktā darba vai pastāv citas attiecības starp personāla iznomātāja atlīdzību un personāla darba samaksu;
• personāla nomnieks nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

Darba devējs aprēķina un veic nodokļu samaksu saskaņā ar uzņēmuma, kurš iznomā darbinieku, dokumentāru informāciju, kas, pirmkārt, ļauj identificēt konkrētu darbinieku, un, otrkārt, ļauj noteikt samaksāto darba algu vai citu informāciju par gūto ienākumu. Ja darbinieks saņēmis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu A1 sertifikātu, darba devējam nav pienākuma veikt sociālās iemaksas par darbinieku valstī, kurā viņš nosūtīts strādāt pasūtītāja labā. Savukārt tad, ja šāds dokuments nav saņemts, pienākums maksāt sociālās iemaksas ir valstī, kur darbinieks nosūtīts. Parasti gan uzņēmumi, gan valsts iestādes uzreiz pieprasa A1 sertifikātu par nosūtāmo darbinieku.

V Kas jānodrošina?

Darba devējam jānodrošina tādi paši darba apstākļi un jāpiemēro identiski nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu darbiniekam, ja viņš būtu nodarbināts pie uzņēmuma, kas viņu iznomā.

Ar darba apstākļiem saprotams darba un atpūtas laiks, darba samaksa, aizsardzība, kas piemērojama grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, bērniem un pusaudžiem, kā arī vienlīdzība un atšķirīgas attieksmes aizliegums.

Darba devējam pirms darbinieka nosūtīšanas jāsniedz viņam informācija par valūtu un apmēru, kādā maksājama darba alga, darba laiku un darba atpūtas laiku, darba vietas valsti (valstīm) un ilgumu, kā arī kompensāciju par izdevumiem, kas darbiniekam rodas saistībā ar nosūtīšanu, u.c.

Savukārt uzņēmumam, kas iznomā darbinieku, jāgarantē viņam droši un veselībai nekaitīgi darba apstākļi, kādi nodrošināti darbiniekiem, kas strādā šajā uzņēmumā pastāvīgi, un kādi noteikti atbilstoši darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Nosūtītais darbinieks pakļaujas uzņēmumā, kas viņu iznomā, noteiktajai darba kārtībai (piemēram, darba laika sākums, pārtraukumi, darba laika beigas, iespēja strādāt no mājām u.tml.) un rīkojumiem, ciktāl tie nav pretrunā ar darba devēja norādīto.