Saskaņā ar Darba likuma (DL) 17.pantu darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.

2020.gada izdotajā DL ar komentāriem ir norādīts, ka, vienojoties par darba koplīguma saturu, būtiski ņemt vērā:

• brīvas vienošanās principu. Koplīgumā puses var brīvi vienoties par jebkuriem darba attiecību jautājumiem:
  • darba samaksas (algu, piemaksu, prēmiju apmēriem) organizāciju;
  • darba aizsardzības organizāciju;
  • kārtību, kādā nodibina un izbeidz darba attiecības;
  • darbinieku kvalifikācijas celšanu;
  • mācību atvaļinājumiem;
  • darba kārtības, darbinieku sociālo garantiju un aizsardzības un citiem jautājumiem.
• nepieciešamību iekļaut DL neatrunātos aspektus. Koplīgumā ir būtiski iekļaut nosacījumus, kuri DL tieši nav noteikti, bet pusēm ir pietiekami nozīmīgi:
  • arodbiedrības darbības nodrošinājums (telpas, finansiālais atbalsts);
  • pasākumu organizēšana kolektīva saliedēšanai (sporta spēles, atpūtas pasākumi brīvā laika pavadīšanai);
  • īpaši nosacījumi darba un ģimenes dzīves apvienošanai (elastīgs darba laiks, darba apstākļi, atvaļinājumi māmiņām un tētiem, bērnudārzu finansējums);
  • dzimumu līdztiesības principa ievērošana (dzimumu vienlīdzības ievērošana darba koplīguma plānošanā, budžeta veidošanā, īstenošanā, uzraudzībā, profesionālās apmācības veicināšanā un nodrošināšanā, kā arī lēmumu pieņemšanas līdzdalībā);
  • atbalsts jauniešiem (studiju apmaksa, mācību atvaļinājumi, stipendijas, mācību materiālu nodrošinājums, prakses vietu izveide).
• koplīgumā var noteikt arī citus nosacījumus:
  • darbinieku kategoriju, uz kuriem attiecas koplīguma nosacījumi;
  • koplīguma grozīšanas kārtību;
  • lielākus pabalstu un piemaksu apmērus;
  • kārtību, kādā piešķirami pārtraukumi darbā;
  • strīdu izšķiršanas kārtību;
  • un citus nosacījumus, kādi nav paredzēti DL.

Darba koplīgumā nav aizliegts noteikt arī citus naudā novērtējamos labumus, piemēram, veselības apdrošināšanas polises iegādi darbiniekiem un termiņu, cik ilgi darbiniekam jānostrādā uzņēmumā, lai to saņemtu, mācību un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu apmaksu, dienesta transporta piešķiršanu un degvielas apmaksu, sabiedriskā transporta un/vai taksometra izdevumu segšanu, viedtālruņa piešķiršanu un tā pieslēguma apmaksu, iespēju iegādāties uzņēmuma preces vai izmantot uzņēmuma sniegtos pakalpojumus ar atlaidi, darba apģērba apmaksu, ēdināšanas apmaksu un citus.

Runājot par ēdināšanas apmaksu, DL nav noteikts, ka tā var būt tikai darba laikā. Piemēram, ja darbinieks strādā un dzīvo darba vietā (viesu nams, viesnīca un tamlīdzīgas vietas ārpus darbinieka dzīvesvietas), tad, kamēr viņš atrodas darba vietā, bet neveic savus darba pienākumus un viņam ir atpūtas laiks, ēdināšanu sedz darba devējs, jo darbinieks ir spiests atrasties darba vietā laika organizācijas optimizēšanas nolūkos.

Koplīgumā puses var paredzēt arī konkrētu darba laika un atpūtas organizāciju, piemēram, noteiktās robežās izvēlēties laiku, kad darbinieki strādā, kad sāk un beidz darba dienu, kad dodas pusdienu pārtraukumā un kāds ir tā ilgums. Kā vienu no iespējamiem veidiem var minēt, ka koplīgumā tiek noteikts pamatlaiks, kad darbiniekam ir jāierodas darbā (piemēram, no 10.00 līdz 16.00), pārējās stundas darbinieks var nostrādāt citā vietā un veidā, izvēloties pēc savām vajadzībām. Darba koplīgumā var arī paredzēt, ka darbinieki katru dienu strādā 8 stundas un 15 minūtes un piektdienās darba diena ir par 1 stundu īsāka, tādējādi nepārsniedzot nedēļas normālo darba laiku 40 stundas. Nav aizliegts noteikt arī īsāku darba dienas ilgumu pirms svētku dienām.

Puses var noteikt koplīgumā arī papildu samaksu kārtību un apmērus. Piemēram, kad, cik bieži un kādā apmērā tiek izmaksātas prēmijas vai darbiniekam ir bonusu sistēma par pārdoto produkciju/pakalpojumu.

Kopumā koplīgumā var ietvert dažāda veida nosacījumus, ja puses ir par to vienojušās. Jāņem vērā ka koplīgumā ietvertie nosacījumi nedrīkst būt sliktāki par darba līguma un/vai DL nosacījumiem, kā arī diskriminējoši saskaņā ar DL 7.pantu. Pretējā gadījumā darba koplīguma noteikumi nav spēkā.