I Rīkojums nav obligāts

Darba likumā (DL) nav ietverts nosacījums, ka darba devējam ir obligāti jāizdod rīkojums vai paziņojums par darba līguma pāreju uz nenoteiktu laiku. Šādas tiesiskās sekas iestājas automātiski, izpildoties DL 45.panta 4.daļā noteiktajiem priekšnoteikumiem – neviena no pusēm nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu (uzteikums), un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās (darbinieks veic savus darba pienākumus, savukārt darba devējs izmaksā darba algu un veic citus nepieciešamos maksājumus).

Taču uzņēmuma darba kārtības noteikumos var būt paredzēts, kādos gadījumos ir obligāti izdodams rīkojums un / vai pušu starpā slēdzama vienošanās pie darba līguma. Kā viens no šādiem gadījumiem var būt darba līguma pāreja uz nenoteiktu laiku. Ja uzņēmumā darba līgumi uz noteiktu laiku ir bieži izmantota darba tiesisko attiecību forma, ir tikai loģiski paredzēt, kā šādās situācijās rīkoties.

II Līguma grozījumi rakstveidā

DL 40.panta 6.daļā ir paredzēts darba devēja pienākums gādāt par darba līguma noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti. Vērtējot šo pienākumu plašāk, secināms – ja darba tiesiskās attiecības pāriet uz nenoteiktu laiku, tas abām pusēm būtu jānostiprina rakstveidā. Turklāt DL 97.pants paredz, ka darba līgumu var grozīt, ja abas puses tam piekrīt un grozījumi tiek noformēti rakstveidā.

Tādēļ gan darba devēja iekšējās lietvedības ērtībai, gan darbinieka statusa skaidrai noteikšanai un iespējamo nākotnes domstarpību risināšanai darba devējs var noslēgt vienošanos par darba līguma grozījumiem, ar kuriem darba līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. Tomēr šāda dokumenta neesība pati par sevi neietekmē darba līguma statusu.

Darbnespējas gadījumā

Saistībā ar darba līguma uz noteiktu laiku turpināšanu darbinieka darbnespējas periodā jānorāda – tā kā darbinieks slimības lapas laikā faktiski neveic savus pienākumus, var prezumēt ka viens no DL 45.panta 4.daļas nosacījumiem neiestājas, jo faktiski darbs netiek veikts. Tādējādi darba līgums uz noteiktu laiku ir spēkā līdz tajā norādītajam datumam, un, tam iestājoties, darba tiesiskās attiecības izbeidzas.

DL neparedz, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš darbinieka pārejošas darbnespējas dēļ automātiski pagarinās. Vienlaikus DL 109.pantā iekļautais aizliegums uzteikt darba līgumu slimības lapas laikā nav attiecināms uz gadījumiem, kad darba tiesiskās attiecības izbeidzas sakarā ar noteiktā termiņa beigām.

Tomēr nevar izslēgt situāciju, ka abas puses vēlas turpināt darba tiesiskās attiecības, lai gan darbiniekam ir slimības lapa. Šādā gadījumā pusēm rakstiski jāvienojas, kad un kādā veidā darba attiecības tiks turpinātas.

Jāņem vērā, ka, beidzoties terminētajam darba līgumam, par darbinieka statusa maiņu ir jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Tādēļ būtu lietderīgi jau darbnespējas laikā darba devējam un darbiniekam, piemēram, elektroniski parakstīt darba līguma grozījumus, ar kuriem darba līgums kļūst par beztermiņa. Tas būtiski atvieglotu darba gaitu un dokumentācijas apriti uzņēmumā.