Formas brīvības princips tiesiskā darījuma dalībniekiem dod iespēju izvēlēties, kādā veidā un ar kādiem paņēmieniem paust savu gribu. Darījumu formas brīvība ir nostiprināta Civillikuma (CL) 1473.pantā, proti, tiesiskā darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. No šī panta izriet arī darījuma dalībnieku tiesības noslēgt tiesisko darījumu kādā sevišķā formā (parasti ­ rakstiskā) arī tad, ja likums to nepieprasa.

I Likums atļauj vienoties mutiski

CL 1511.pants paredz, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Savukārt CL 1428.pantā norādīts, ka gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Attiecīgi, ja pušu starpā pastāv vēlme noslēgt kādu darījumu, tad vienoties par šo darījumu, kā arī tā priekšmetu, cenu, pušu tiesībām / pienākumiem u. c. puses var vai nu mutvārdos vai rakstveidā, noslēdzot vienošanos (šeit un turpmāk domāts arī līgums).

CL 1474.pantā arī norādīts, ka darījuma dalībnieki var noslēgt to notāriālā vai Bāriņtiesu likumā paredzētā vai privātā kārtībā, apmierināties ar mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu, slēgt darījumu liecinieku klātbūtnē vai bez tiem, kā arī darīt to atklātībai zināmu vai ne. Šis noteikums neattiecas uz tiem gadījumiem, kuros likums prasa noteiktu darījuma noslēgšanas kārtību.

No minētā izriet, ka puses var noslēgt vienošanos mutvārdos, bez rakstveida vienošanās, CL to neaizliedz, un šāda vienošanās ir spēkā, ja tiek ievērotas vairākas prasības.

II Darījuma būtiskas sastāvdaļas

Lai darījums būtu spēkā, pamatojoties uz CL 1470.pantu, tam jābūt tādiem tiesiska darījuma sastāva elementiem kā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Ja pušu starpā pastāv vienošanās, kuru abas puses piekrīt noslēgt, ir piedāvājums un piekrišana piedāvājumam un katra puse pilda savas saistības, tad šāda vienošanās ir spēkā arī tad, ja rakstveidā tā nav noformēta.

Piemērs:

Persona apmeklē sportā zāli, līgums par pakalpojumiem netiek noslēgts, taču persona apmaksā katru apmeklējumu vai iegādājas abonementu. Pušu starpā notikusi mutiska vienošanās, kas apstiprināta ar personas maksājumu un sekojošu sporta zāles atļauju personai izmantot tās sniegtos pakalpojumus. Ja persona nepilda savas saistības, tas ir, kavē abonementa apmaksu, sporta zāles administrācijai ir tiesības ierobežot personas iespējas izmantot pakalpojumus. Par pierādījumu var kalpot atskaite par to, kad un cik ilgi persona sporta zāli izmantojusi, veiktie maksājumi (skaidrā naudā, ar pārskaitījumu vai ar bankas karti uz vietas), maksājumu čeki, liecinieku liecības. Rakstiska līguma neesamība personu neatbrīvo no pienākuma veikt abonementa un/vai soda naudas apmaksu, lai turpinātu izmantot sporta zāli.

III Rakstiska vienošanās kā obligāts nosacījums

Ne visas vienošanās var noslēgt mutvārdos. Likumos īpaši noteikti gadījumi, kad rakstveida forma ir obligāts nosacījums vienošanās spēkā esamībai. No CL izriet, ka darījuma rakstiska forma ir nepieciešama:

• kā noteiktu darījumu būtiska sastāvdaļa;
• slēdzot darījumu pie notāra vai Bāriņtiesu likuma paredzētajā kārtībā;
• ja darījums attiecas uz nekustamo īpašumu, kas jāieraksta zemesgrāmatā
• kā nosacījumu prasības tiesības īstenošanai, pamatojoties uz darījumu.

Piemēram, Darba likumā īpaši atrunāts, ka darba līgums slēdzams rakstveidā, Dzīvojamo telpu īres likumā norādīts, ka īres līgums slēdzams rakstveidā u. c.

Bez šaubām, darījuma noslēgšanai rakstveidā ir vairākas priekšrocības:

• tajā parasti ir iekļauta atruna, kas notiks, ja kāda no pusēm savas saistības neizpildīs;
• rakstveida vienošanās atvieglo pierādīšanu, ka otra puse nav izpildījusi savas saistības vai pilda tās nepilnvērtīgi.

IV Mutiska vienošanās tiesu praksē

Nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā saskaņā ar likumu nepieciešams darījuma pušu rakstisks līgums. Tomēr, vai arī šajā jomā juridiski saistoša var būt mutiska vienošanās?

Senāts 2023.gada 15.jūnija lietā SKC-115/2023 izskatīja personas A prasību rakstiskā formā izteikt līgumu par tāda nekustamā īpašuma pirkumu, uz kuru mutiskas vienošanās brīdī 2011.gada aprīlī pārdevēja – personas B – īpašuma tiesības nebija nostiprinātas zemesgrāmatā. Rēzeknes tiesa un vēlāk Latgales apgabaltiesa personas A prasību noraidīja.

Spriedums balstījās uz argumentiem:

• ka likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 27.pants (redakcijā, kas bija spēkā no 2011.gada 1.februāra līdz 2013.gada 31.decembrim) liedza slēgt tiesiskus darījumus par zemesgrāmatā neierakstītu zemi, tajā skaitā to pārdot vai nodot lietošanā trešajām personām;
• pušu darbības, vienojoties par zemesgrāmatā neierakstītas zemes pirkšanu un pārdošanu, bija vērstas uz likuma normu apiešanu un pretējas likumam. Savukārt prettiesiski nodibinātas saistības nevar radīt tiesiskas sekas un baudīt tiesas aizsardzību;
• lai gan pušu veiktās darbības šajā gadījumā ārēji atbilst tiesiska darījuma pazīmēm, tomēr tās neizraisa nekādas tiesiskās sekas. Darījuma neatbilstība likumam ir šī darījuma absolūtas spēkā neesības pamats. Līdz ar to tāds darījums ir uzskatāms par nenotikušu no paša sākuma;
• prasības pieteikumā norādītais pirkuma objekts 2011.gada aprīlī reāli nepastāvēja un nepastāv arī lietas izskatīšanas laikā, proti, zemesgrāmatās nav ierakstīti nekustamie īpašumi.

Senāts  spriedumā norāda, ka atbilstoši CL 1427.pantam pie tiesiska darījuma būtības pieder tā īstenotāja gribas izteikums, bet divpusējā darījumā – abu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Kasācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka tiesa, nepievēršoties personu A un B faktiskā nodoma jeb gribas noskaidrošanai, 2011.gada aprīlī mutvārdos noslēgto darījumu pēc būtības nav vērtējusi.

Kā norādīts spriedumā, CL personām neliedz vienoties par nākotnē slēdzamu pirkuma līgumu. Līdzēji drīkst noteikt darījuma būtiskās sastāvdaļas un pirkuma līguma noformēšanu rakstveidā paredzēt pēc tam, kad atbilstoši CL 2007.pantam būs novērstas jebkādas pamatotas šaubas par pirkuma priekšmetu, respektīvi, kad būs notikusi pārdodamo zemes vienību atdalīšana un jaunizveidotie zemes īpašumi būs ierakstīti zemesgrāmatā uz pārdevējas vārda.

Zemes īpašnieka maiņa var būt pamatota tikai ar rakstisku darījumu, kā to nosaka CL 1483.panta 3.punkts. Senāta spriedumā norādīts, ka mutisku vienošanos par nākotnē slēdzamu darījumu vai par pirkuma līguma būtiskām sastāvdaļām likuma ”Par zemes privatizāciju lauku apvidos“ norma, kas liedza slēgt tiesiskus darījumus par zemesgrāmatā neierakstītu zemi, tajā skaitā to pārdot vai nodot lietošanā trešajām personām, neierobežo, jo eventuālā darījuma mērķi – īpašnieka maiņu – tā nesasniedz. Darījuma, kura rezultātā var notikt īpašuma tiesību pāreja citai personai, ierakstīšanai zemesgrāmatā ir nepieciešama tā noslēdzošā fāze – rakstiska forma, un tās iegūšana arī ir personas A celtās prasības mērķis.

“Norādītais nenozīmē, ka agrāk slēgtās vienošanās, piemēram, par rakstveida darījuma noslēgšanu nākotnē, tās dalībniekiem neuzliek pienākumu apsolīto izpildīt. Ja starp [..] darījuma dalībniekiem notikusi vienošanās par visiem tā būtiskiem noteikumiem, tad katrs no viņiem var prasīt no otra, lai taisa atbilstošu aktu (CL 1485.pants). [..] Saskaņā ar CL 1487.pantu, ja rakstiska forma vajadzīga tādēļ, ka darījums zināmos gadījumos nevar būt spēkā bez ierakstīšanas zemes grāmatās, tad darījums saista pats par sevi arī bez tā izteikšanas rakstiskā formā, tiklīdz starp tā dalībniekiem notikusi vienošanās par visām tā būtiskām sastāvdaļām. Tādēļ nevienam no viņiem nav tiesību no šās vienošanās vienpusēji atkāpties, un katrs var prasīt, lai otrs taisa attiecīgu aktu,” norāda Senāts.

Senāts akcentē, ka mutiska vienošanās ir svarīgs priekšnoteikums tam, ka pušu starpā tiks noslēgts darījumus, tas ir, notiek nekustamā īpašuma atsavināšana, un pirms darījuma noformēšanas rakstveidā puses ir vienojušās par būtiskām darījuma sastāvdaļām: pircējs ir pārskaitījis pirkuma maksu pārdevējam un pārdevējs šo pirkuma maksu ir pieņēmis.