Saskaņā ar Imigrācijas likumu (turpmāk-Likums) termiņuzturēšanās atļauja (turpmāk-atļauja) ir dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.

2010.gada jūlijā, kad tika pieņemti būtiski grozījumi Likumā, paredzot, ka atļauju ir iespējams saņemt pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, pieteikumu skaits bija būtiski izaudzis.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes termiņuzturēšanās atļauju dinamiku laika posmā no 2006. Līdz 2017 gadam, sākot no 2011.gada izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām vairāk nekā 30% bija saistītas ar minētajiem Imigrācijas likumā ieviestajiem grozījumiem, turpmāk šī tendence pastiprinājās. 

2013.gadā ārvalstu investoriem un viņu ģimenes locekļiem izsniegto pirmreizējo atļauju skaits jau bija sasniedziz 40% no visa kopējā atļauju skaita, bet 2014.gadā – 53% no kopējā pirmreizēji izsniegto atļauju skaita.

Saskaņā ar Likuma grozījumiem, no 2014.gada 1.septembra paaugstinājās minimālā nekustamā īpašuma iegādes vērtība un nosacījumi attiecās tikai uz funkcionāli saistītiem īpašumiem. Papildus grozījumi paredzēja, nepieciešamību veikt maksājumu valsts budžetā nekustamā īpašuma iegādes gadījumā. Līdz ar grozījumu pieņemšanu, atļauju skaits ir būtiski sarucis. Jau 2015.gadā investīciju programmas ietvaros izsniegtās pirmreizējos atļauju skaitu veido tikai 21% no kopējā skaita attiecīgajā periodā, 2016.gadā – 10%, bet 2017.gada I pusgadā – tikai 6% no kopējā pirmreizējo atļauju skaita. 

Augstāk minētā statistika tomēr nenozīmē, ka atļaujas saņemšana nav iespējama vai ir apgrūtinātā. Grozot Likumu, atļauju skaits ir samazinājies attiecībā uz investīciju pamata, taču atļaujas saņemšana vēl joprojām ir aktuāla. Likums sniedz plašas iespējas uz kāda pamata ir iespējams saņemt atļauju. Par spīti statistikai, investīcijas nekustamajā īpašumā, valdes locekļa amata ieņemšana sabiedrībā ir plaši izmantojams pamats atļaujas saņemšanai. Ņemot vērā, ka Likums nosaka vairāk ka 20 dažāda veida pamatus, tuvāk tiks izskatīti visvairāk izmantojamie atļaujas saņemšanas pamati.

I Nekustamā īpašuma iegāde

Nekustamā īpašuma iegāde atļaujas saņemšanai sniedz personai divu veida variantus- nekustamā īpašuma iegāde Rīgā, Jūrmalā vai to rajonos ar minimālo iegādes vērtību 250 000 EUR apmērā, vai ārpus šīm teritorijām, iegādājoties vismaz 2 nekustamos īpašumus, par iegādes vērtību 125 000 EUR par katru nekustamo īpašumu. 

Pieņemot lēmumu iegādāties nekustamo īpašumu, papildus iegādes vērtībai tiek ņemta vērā arī nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība. Nekustamajam īpašumam, kuras vērtība sastāda 250 000 EUR, kadastrālās vērtības apmērs ir vismaz 80 000 EUR, attiecīgi īpašumam par 125 000 EUR, kadastrālā vērtība ir uz pusi mazāka. Gadījumā, ja kadastrālā vērtība ir zemāka par likumā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 EUR vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, — katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 EUR. Respektīvi, ja kadastrālā vērtība ir mazāka, ir nepieciešams īpašuma vērtējums. Papildus, Likums nosaka sekojošus nosacījumus:

• nekustamais īpašums tiek iegādāts no Latvijas Republikas pilsoņa, nepilsoņa, personas, kura ir saņēmusi Latvijas Republikas termiņuzturēšanās atļauju vai saņēmusi pastāvīgi uzturēšanās atļauju, ir Eiropas Savienības pilsonis, vai Eiropas Savienības juridiskā persona, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā;
• pirkuma maksa ir samaksāta bezskaidras naudas norēķinu veidā;
• par nekustamo īpašumu nav nekustamā īpašuma nodokļa parādu;
• nekustamais īpašums nav lauksaimniecības vai meža zeme;
• persona, kura vēlas saņemt atļauju, ir iemaksāju valsts budžetā valsts nodevu 5% apmērā no nekustamā īpašuma iegādes vērtības.

Atļauja tiek izsniegta uz 5 gadu termiņu, ar reģistrāciju 1 reizi gadā. Reģistrācija nozīmē ID kartes maiņa un valsts nodevas par dokumentu izskatīšanu samaksāšana, kuras lielums ir atkarīgs no lēmuma pieņemšanas dienu skaita- 30 dienas, 10 vai 5 darba dienas. 

Pēc 5 gadu atļaujas saņemšanas, persona var iesniegt dokumentus atkārtotas atļaujas saņemšanai. Saskaņā ar Likuma grozījumiem 2017.gadā, pieprasot atkārtotu atļauju uz tāda paša pamata, valsts budžetā ir maksājama valsts nodeva 5000 EUR apmērā. Minētā nodeva nav maksājama, ja mainās termiņuzturēšanās pamats, vai atkārtota atļauja tiek pieprasīta pēc 90 dienu termiņa pēc iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Tāpat Likums sniedz iespēju saņemt atļauju arī investora laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem. Ģimene saņem atļauju uz investora termiņuzturēšanās atļaujas pamata.

Ir būtiski atzīmēt, ka gadījumā, ja investoram tiek anulēta atļauja, tā automātiski tiek anulēta arī viņa ģimenes locekļiem. Atļauja tiek piesaistīta investora atļaujai, respektīvi, ja kāds no ģimenes locekļiem vēlas atteikties no savas atļaujas, investors savu atļauju nezaudē.

Kā primāros ieguvumus atļaujas saņemšanai uz nekustamā īpašuma iegādes pamata jāmin iespēja, ka nekustamais īpašums var būt izīrēts lietošanā citām personām, kamēr tas netiek izmantots patstāvīgi. Personai nav pienākumu dzīvot šajā īpašumā un atrasties Latvijas teritorijā visu termiņuzturēšanās laiku, ja vien persona neplāno saņemt pastāvīgo termiņuzturēšanās atļauju. Atļauja piešķir brīvību ceļošanai Šengenas teritorijā, nosakot, ka persona var atrasties ārpus Latvijas Republikas teritorijas citā valstī 90 dienas katrā pusgada laikā. 

Vidēji atļaujas saņemšana aizņem ap 1-2 mēnešiem, taču terminš ir atkarīgs no apstākļiem, vai jau ir sameklēts vēlamais nekustamais īpašums, ir pabeigts iegādes darījums, veikts vērtējums u.c.

II Amats uzņēmumā

Likums paredz, ka ja persona ir reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā kā valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators vai likvidators, uzņēmums, kurā tā ieņem amatu, ir ierakstīts komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai, tad  persona var saņemt atļauju uz 5 gadu termiņu. 

Likums norāda, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 2800 EUR. Citiem, vārdiem dibinot jaunu uzņēmumu, un ja tas ir mazkapitāla uzņēmums, atļauju saņemt nevarēs. 

Lielākoties, ja persona vēlas saņemt atļauju uz amata uzņēmumā pamata, parasti persona iegādājas jau eksistējošu uzņēmumu, kas ir dibināts vairāk kā pirms gada un pamatkapitāls atbilst norādītājam apmēram. Kā tika minēts iepriekš, uzņēmumam ir jābūt aktīvam, proti, tam ir jāveic darbība, jāmaksā nodokļi un jāuzņem darbā darbinieki. Parasti arī personas, kas ieņem, piemēram valdes locekļa amatu, tiek uzņemta šajā amatā uz darba līguma pamata ar darba algu, attiecīgi uzņēmums maksā nodokļus par darbinieku.  Otrs variants ir, kad persona tiek uzņemta amatā, nevis uz darba līguma pamata, bet gan pamatojoties uz dalībnieku lēmumu, kurā dalībnieki arī nosaka valdes locekļa amata atlīdzību. 

Viens no pamatnosacījumiem atļaujas saņemšanai ir nodokļu nomaksa. Attiecīgi pēc pirmā atļaujas saņemšana gada, veicot atļaujas reģistrāciju, personai ir jāuzrāda, ka par iepriekšējo gadu uzņēmums, kurā persona ieņem amatu ir nomaksājis nodokļus, tai nav nodokļu parādu, un samaksāto nodokļu summa atbilst likumā norādītajam. Atļaujas saņemšanai uz amata ieņemšanas uzņēmumā pamata, ir nepieciešams personas izsaukums. Uzņēmums izsauc personu, kas vēlas saņemt atļauju, uz valdes locekļa amata vai cita amata. Uzņēmums var izsaukt personu tikai pēc tā, kad šī persona jau ir reģistrēta uzņēmumā kā valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators vai likvidators.

Proti, viens no pirmajiem soļiem, kas ir jāveic, ir personas iecelšana amatā un attiecīgi šīs personas amata reģistrācijas Komercreģistrā. Reģistrācija Komercreģistrā notiek vidēji 3 pilnas darba dienas.

Jāatzīmē, ka atļaujas saņemšana uz amata uzņēmumā ieņemšanas pamata ir salīdzinoši ātrs process, ka vidēji aizņem nedaudz par mēnesi, ņemot vērā to, ja tiek apmaksāta valsts nodeva par dokumentu pieņemšanu un izskatīšanu 30 dienu laikā.

Minētā atļauja tāpat kā citas sniedz iespēju saņemt atļauju arī personas laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem. 

III Nodarbinātība

Latvijas normatīvo aktu regulējums, tostarp arī Likums, ļauj Latvijā reģistrētajai sabiedrībai uzņemt darbā ne tikai vietējos iedzīvotājus un pilsoņus no citām Eiropas Savienības valstīm, bet arī trešo valstu pilsoņus. 

Nav jaunums, ka Latvijā pašlaik trūkst vietējā darbaspēkā, ņemot vērā to, ka no Latvijas ik dienu izceļo uz citām valstīm Latvijas iedzīvotāji, darbinieku nodarbināšana no trešajām valstīm paliek ar vien aktuāls jautājums gan darba meklētājiem, gan arī darba devējiem. Ņemot vērā, to, ka nodarbinātība ir viens no pamatiem termiņuzturēšanās saņemšanai, kas vairāk rosina interesi darba dēvēju lokā, minētais pamats tiks aprakstīts skatoties uz šo pamatu no darba devēju skatupunkta.

Pirmais, kas ir jāmin, ir profesija/amats un vakances publicēšana. Darba meklētājiem, kas meklē darbu no savām mājām, ir diezgan apgrūtinoši atrast vietējās mājaslapas ar vakancēm, kā piemēram, Valsts nodarbinātības aģentūras cv un vakanču mājaslapa. Minētā lapa ir oficiāla valsts iestādes vakanču vietne, tāpēc darba devējam vēlos nodarbināt ārzemnieku ir nepieciešams publicēt vakanci  šajā vietnē. Likums, kā arī Ministru Kabineta noteikumi Nr. 55 nosaka to profesiju klāstu, kuriem vakance nav nepieciešama, vai kuru vakances termiņš ir samazināts attiecībā pret parasto kārtību. Parastā vakances publicēšanas kārtība nozīmē, ka vakancei jābūt brīvai un aktīvai vismaz 1 mēnesi. Pēc šī termiņa iztecēšanas, tiek prezumēts, ka darba devējs ir atradis sev vēlamo darbinieku, ārzemnieku un vēlas nodarbināt tieši viņu.

Lai saņemtu atļauju uz nodarbinātības pamata, darba devējam, pie kura persona būs nodarbināta tā ir jāizsauc, noformējot izsaukumu Pārvaldē. Līdz ko izsaukums ir apstiprināts, darbinieks ir tiesīgs sniegt dokumentus atļaujas saņemšanai. Saņemot atļauju uz nodarbinātības pamata persona sniedz dokumentus Latvijas vēstniecībā savā rezidences valstī, vai ja Latvijas vēstniecības šajā valstī nav, tad attiecīgi tuvākajā Latvijas vēstniecībā. 

Atļaujas saņemšana uz nodarbinātības pamata nozīmē, ka personai, kura būs nodarbināta ir nepieciešami tādi paši darba apstākļi, vide un noteikumi, kādi ir nepieciešami vietējiem darbiniekiem. Viens no nosacījumiem, kas atšķiras ir darba alga. Ārzemniekam darba alga ir lielāka par valstī minimālo mēnešalgas apmēru, un katru gadu alga tiek palielināta.

Lai persona varētu saņemt atļauju uz nodarbinātības pamata un būt nodarbināta, personai ir jāatbilst darba devēja pieprasītiem kritērijiem. Minēto arī ir jāpierāda Pārvaldei, iesniedzot vai nu izglītības pieprasītājā profesijā apliecinošu dokumentu, vai dokumentu, kas apliecina iegūto darba pieredzi minētājā profesijā/amatā. Turklāt, ja profesija/amats, kurā personas vēlas būt nodarbinātā ir reglamentēta, Pārvalde pieprasa arī kvalifikācijas atzīšanas apliecību vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.

Atļaujas saņemšana uz nodarbinātības pamata paredz, ka persona var būt nodarbinātā pie konkrēta darba devēja, kas piesaista personu pie konkrēta darba devēja un neļauj vienas atļaujas ietvaros mainīt darba devējus, persona var būt nodarbināta bez ierobežojumiem, vai persona var būt nodarbināta ne vairāk ka 20 stundas nedēļa (pusslodze). Tiesības strādāt 20 stundas nedēļā ir aktuāls, ja persona mācās izglītības iestādē.

Svarīgi, ka ja trešo valstu personai jau ir atļauja uz nodarbinātības pamata citā valstī (Šengenas teritorijā), ja tā vēlas būt nodarbināta Latvijā, personai ir jāsaņem vēl viena atļauja Latvijā,

jo Latvijas normatīvo aktu regulējums neparedz procedūru, kad persona ar citas valsts termiņuzturēšanās atļauju strādā Latvijas teritorijā. Minētājā situācijā persona var būt nodarbinātā Latvijā ne vairāk ka uz 90 dienām pusgadā. 

Salīdzinot ar citiem atļaujas pamatiem, nodarbinātības pamats ir salīdzinoši neliels izmaksu ziņā.

Minētie trīs termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas pamati nebūt nav vienīgie pamati, Likums paredz diezgan plašu termiņuzturēšanās atļauju pamatu klāstu, papildus augstāk minētājiem pamatiem, ir vērts pieminēt laulību, ģimenes apvienošanu, studijas izglītības iestādē Latvijā, pašnodarbinātās personas reģistrācija u.c.

Pēc 5 gadu termiņuzturēšanās termiņa iztecēšanas, persona var sniegt dokumentus atkārtotas atļaujas saņemšanai, vai, ja personas situācijas atbilst Likuma prasībām, var pretendēt uz patstāvīgo uzturēšanās atļauju, kur reģistrācija notiek vienu reizi 5 gados.