Iegādājoties vai pārdodot nekustamo īpašumu visu pirms ir  nepieciešams izprast sekojošas nianses:

• ja nekustamais īpašums tiek pārdots, vai veidojas kapitāla pieauguma nodoklis, jo īpašuma pārdošana tiek uzskatīta kā ienākums;
• ja nekustamais īpašums tiek pārdots, vai nekustamais īpašums tika iegādāts laulības laikā un tiek uzskatīts par laulāto kopīgu mantu. Pie nekustamā īpašuma pārdošanas ir nepieciešams laulātā rakstiska piekrišana;
• ja nekustamais īpašums tiek iegādāts, vai ir nepieciešams iesniegt iesniegumu pašvaldībai pirmpirkuma tiesību izmantošanai, gadījumā, ja tiek iegādāta zeme;
• ja nekustamais īpašums tiek iegādāts, vai pircējs ir Latvijas pilsonis vai Eiropas Savienības valsts pilsonis. Latvijas ne pilsoņiem pie zemes iegādes ir nepieciešams saņemt atļauju no pašvaldības;
• ja nekustamais īpašums tiek iegādāts, un tā ir zeme, kāds ir zemes lietošanas mērķis un vai ir noteikta lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir virkne nosacījumu un ierobežojumu;
• ja nekustamais īpašums tiek iegādāts, vai nekustamais īpašums ir kopīpašums ar citām personām. Vai tiek iegādāta īpašuma daļa vai viss nekustamais īpašums kopumā.

Un citi.

I

Kapitāla pieaugumu nodoklis, kas uz doto brīdi sastāda 20% no ienākumu, veidojas gadījumā, kad starp summu, par kuru nekustamais īpašums tika iegādāts un summu, par kādu tas tiek pārdots, veidojas starpība. Tieši starpība tiek uzskatīta par ienākumu un ir apliekama ar nodokli.

Ja nekustamais īpašums atrodas īpašumā vairāk par 60 mēnešiem (5 gadi) un 12 mēnešus pēc kārtas tā ir īpašnieka deklarētā adrese, tad kapitāla pieauguma nodokli nav jāmaksā. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” satur virkni izņēmumu, kad īpašnieks ir atsvabināts no pienākuma maksāt kapitāla pieauguma nodokli sakarā ar nekustamā īpašuma pārdošanu.

Katrā gadījumā, šī nianse ir jāskatās pirmām kārtām.

II

Pie nekustamā īpašuma pārdošanas, ir nepieciešams zināt, vai tas tika iegādāts laulības laikā un skaitās par laulāto kopīgu mantu. Manta tiek uzskatīta par kopīgu, ja tā tika iegādāta laulības laikā (nav nozīmes uz kuru no laulātajiem tā tika reģistrēta zemesgrāmatā).

Nekustamais īpašuma var būt arī atsevišķa manta, ja tas tika uzdāvināts vai mantots. Ja starp laulātajiem ir noslēgts laulības līgums par visu mantas šķirtību, tad nekustamais īpašums skaitās atsevišķa manta un otra laulātā piekrišana īpašuma atsavināšanai (pārdošanai) nebūs nepieciešama.

III

Pie nekustamā īpašuma, un tieši zemes, iegādes, pēc pirkuma līguma parakstīšanas, viens no eksemplāriem tiek nodots pašvaldībai.

Pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz nekustamā īpašuma iegādi. Citiem vārdiem, pašvaldībai ir tiesības iegādāties nekustamo īpašumu un tiem pašiem noteikumiem un par tādu pašu pirkuma maksu, kā ir norādīts starp pusēm noslēgtajā līgumā.

Pašvaldība izskata nepieciešamību iegādāties nekustamo īpašumu un izsniedz savu lēmumu-piekrišanu vai atteikumi. Atteikums izmantot pirmpirkuma tiesības nozīmē, ka darījums var virzīties tālāk. Pašvaldības atteikums ir iesniedzams zemesgrāmatu nodaļā ar pārējiem dokumentiem. Vidēji, pašvaldības lēmuma saņemšana aizņem no nedēļas līdz vienam mēnesim, tāpēc šo termiņu ir nepieciešams ņemt vērā, ja ir nepieciešams darījumu veikt ātrāk.

Minēto nosacījumu var arī izbēgt, kas tiek bieži izmantots, lai paātrinātu darījuma procesa norisi.

IV

Vēl viena nianse pie zemes iegādes, kas bieži vien tiek aizmirsta praksē- vai pircējs ir Latvijas pilsonis vai Eiropas Savienības valsts pilsonis. Ja pircējs ir Latvijas nepilsonis vai trešās valsts pilsonis (ne ES valsts), pirms nekustamā īpašuma iegādes ir nepieciešams saņemt atļauju iegādei no pašvaldības.

Atļauju iegādei izsniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas zeme. Atļauja izsniegšanas laiks sastāda līdz vienam mēnesim. Izvairīties no minētā nosacījuma nav iespējams, tāpēc ir nepieciešams ņemt vērā pie darījuma procesa paātrināšanas.

V

Cik zināms, lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir īpašs lietošanas mērķis un valdība kontrolē, kas iegādājas zemi ar tādu lietošanas mērķi un kādos apjomos.

Trešo valstu pilsoņiem lauksaimniecībā izmantojamo zemi un meža zemi iegādāts nav atļauts.

Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un juridiskām personām lauksaimniecībā izmantojamo zemi iegādāties ir atļauts, ar nosacījumu ka kopējā platība nepārsniedz 4000 hektāru vienai personai.

Ir iespējams izvairīties no lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādes konkrētajā nekustamajā īpašumā, ja tās platība nav būtiska proporcionāli kopējai zemes platībai.

VI

Iegādājoties nekustamo īpašumu ir nepieciešams zināt, vai to pārdod viena persona vai vairākas, un tieši, vai nekustamais īpašums ir kopīpašums ar citu personu vai personām. Minētajā gadījumā ir nepieciešams noteikt, vai tiek iegādāts viss īpašums vai tikai kāda tā daļa. Pēdējā gadījumā, jauns īpašnieks iegādāsies domājamo daļu no nekustamā īpašuma un paliks par kopīpašnieku, kas uzliek virkni pienākumu un ierobežojumu.

Ja nekustamais īpašums tiek pirkts no vairākiem kopīpašniekiem, darījumā piedalās visi nekustamā īpašuma īpašnieki.

Ja tiek iegādāta tikai daļa no nekustamā īpašuma, kopīpašniekam (-kiem) ir pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo daļu. Tikai pēc tā, kad kopīpašnieks (-ki) dod atteikumu iegādei, nekustamā īpašuma daļa var būt pārdota trešajai personai, citiem vārdiem personai “no ārpuses”.

Pastāv arī citi nosacījumu un nianses, kurus ir nepieciešams ievērot un ņemt vērā, lai darījums noritētu veiksmīgi, ātri un bez jebkāda veida problēmām.

Pirmkārt, vai nekustamais īpašums ir nodots ekspluatācijā. Ja tiek iegādāts nekustamais īpašums, kas nav nodots ekspluatācijā, šo procesu būs nepieciešams veikt jaunajam īpašniekam. Puses var sarunāt, ka esošais īpašnieks nodod nekustamo īpašumu ekspluatācijā un tikai pēc tā nodošanas notiek pirkšanas darījums.

Otrkārt, ir svarīgi vienoties par pirkuma maksas apmaksas veidu, vai būs rokasnaudas līgums, vai pirkuma maksa tiks pārskaitīta vienkārši ar pārskaitījumu, caur notāra glabājuma kontu vai darījumu kontu bankā. Ja nekustamais īpašums bija iegādāts vai tiek plānots to iegādāties kredītā, bankas piedāvā darījuma kontu vai izsniedz pircējam “Garantijas vēstuli”.

Treškārt, vai ir samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis par tekošo gadu. Pie nekustamā īpašuma pārdošanas, īpašniekam ir jāsamaksā nodoklis pilnā apmērā par visu gadu. Praksē puses vienojas, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiek samaksāts uz pusēm, vai proporcionāli tam mēnešu skaitam, cik katra persona ir īpašnieks.

Ja nekustamā īpašuma nodoklis nav apmaksāts pilnībā, zemesgrāmatā dokumenti netiks pieņemti. Tāpat dokumentus nepieņems, ja pastāv nekustamā īpašuma nodokļa parādi.

Un visbeidzot, vai nekustamais īpašums tiek iegādāts personīgi vai pēc pilnvaras. Ja darījumā ir ieplānota pilnvarotās personas dalība, tad ir nepieciešama notariāla pilnvara konkrētā nekustamā īpašuma vai kopumā pārdošanai vai iegādei.

Ja ir ieplānots, ka pilnvarotā persona pilnībā patstāvīgi realizē visas darījuma darbības, pilnvarā šīs darbības ir jāuzskaita, pretējā gadījumā pilnvarotā persona nevarēs izpildīt konkrētas darbības, kā piemēram, parakstīties nostiprinājuma lūgumā zemesgrāmatai par īpašuma tiesību pāreju nekustamajam īpašumam.

Nekustamā īpašuma iegādes-pārdošanas darījums ir komplekss process un katrs gadījums ir individuāls attiecībā uz pašu nekustamo īpašumu, apmaksas kārtību, pusēm un citi.