I
Laulības šķiršanas caur tiesu gadījumā, saskaņā ar Civillikumā noteikto prezumpciju, ja puses dzīvo šķirti (tostarp neved kopīgu saimniecību dzīvojot vienā īpašumā) vairāk kā 3 gadus, laulība tiek uzskatīta par izirušu. Ja šis termiņš ir mazāks, šķirot laulību caur tiesu, tiesa ņem vērā esošo situāciju un ar likumu noteiktos gadījumus, tie ir:
- ja pastāv vardarbība pret personu, ka vēlas šķirt laulību, kā arī pret personas atsevišķu bērnu, vai pušu kopīgu bērnu;
- ja otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;
- ja viens no laulātajiem ir uzsācis kopdzīvi ar citu personu, kopdzīvē piedzimis bērns, vai ir gaidāma bērna piedzimšana.
Parējos gadījumos tiesa vērtē laulības šķiršanas iespēju, pušu argumentus un pierādījumus.
Laulības šķiršana caur tiesu bieži vien tiek izmantota, ja pušu starpā pastāv strīdi par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļu apmēru un/vai kopīgas mantas sadali, vai arī viens no laulātajiem nepiekrīt šķirt laulību. Saskaņā ar Civillikumu, tiesa nešķir pušu laulību, iekams puses nav vienojušies par nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem, kopīgas mantas sadali.
Lai iesniegtu prasības pieteikumu par laulības šķiršanu tiesā ir nepieciešams noskaidrot, kurai tiesai būs piekritīgs iesniedzamais prasības pieteikums, kā arī ir nepieciešams zināt atbildētāja deklarēto vai faktisko, vai pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi. Tiesa, saņemot prasības pieteikumu, pārbauda informāciju par atbildētāja deklarēto adresi. Ja atbildētāja adrese nav zināma, vai tas atrodas ārzemēs, pieteikumu persona var iesniegt pēc savas deklarētās adreses. Ja puse iesniedz prasības pieteikumu par laulības šķiršanu kopā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, kurš dzīvo kopā ar viņu, prasības pieteikumus iesniedzams pēc savas dzīvesvietas adreses.
Protams ir gadījumi, kad personai, kura vēlas šķirt laulību Latvijā, nav deklarētās adreses Latvijā, jo persona ir deklarēta ārzemēs, nav zināma atbildētāja adrese, vai atbildētāja deklarētā adreses arī atrodas ārzemēs. Tādos gadījumos Civilprocesa likumā ir regulējums, kas nosaka, ka, ja tas atbilst starptautiskām un Eiropas tiesību normām, persona var iesniegt prasības pieteikumu jebkurā Latvijas tiesā pēc savas izvēles.
Laulības šķiršanas process caur tiesu ir diezgan ilgs un laikietilpīgs. Vidēji pirmo tiesas sēdi nozīmē 2-6 mēnešu laikā no prasības pieteikuma pieņemšanas tiesā. Laulības šķiršanas process var ieilgt no 6 mēnešiem līdz 1 gadam, atkarīgs no tā, vai abas puses piedalās tiesas sēdē, jo pušu piedalīšanās laulības šķiršanas jautājumos ir nepieciešama, vai kāda no pusēm neievelk lietas izskatīšanu. Vidēji laulības šķiršanas tiek izskatīta 2 tiesas sēdēs, ja abas puses piedalās tiesas sēdē. Gadījumā, ja otras puse neierodas uz tiesas sēdi, attaisnojošu vai neattaisnojušo iemeslu dēļ, tiesas sēde var tikt pārcelta. Ja arī uz nākamo tiesas sēdi otra puse neierodas, tiesa, uzklausot lietas dalībnieku viedokli var pieņemt lēmumu izskatīt lietu vienpusējā kartībā, bez otras puses piedalīšanās.
Otras puses neierašanās uz tiesas sēdi, piemēram, ja tā nepiekrīt šķirt laulību, nenozīmē, ka laulība netiks šķirta. Bieži vien, neierašanās uz tiesas sēdi tieši otrādāk sekmē laulības šķiršanu, jo tiesa objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot otras puses viedokli un balstās un iesniedzēja argumentiem, pierādījumiem un paskaidrojumiem.
II
Laulības šķiršana caur notāru ir ātrāks un vienkāršāks process. Notārs ir tiesīgs šķirt laulību, ja pušu starpā nav strīdu par laulības šķiršanu, bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļu apmēru un kopīgas mantas sadali. Šāda veida laulības šķiršana tiek dēvēta par bezstrīdus šķiršanas procedūru, jo puses pirms šķirt laulību caur notāru ir vienojušies par visiem jautājumiem.
Laulības šķiršana caur notāru ir iespējama, ja abi laulātie ir Latvijas valsts piederīgie (arī nepilsoņi), vai pārrobežu laulības šķiršanas gadījumos, ja vismaz viena laulātā pastāvīgā dzīvesvietas adrese atrodas Latvijā. Ir svarīgi atzīmēt, ka deklarētās adreses esības fakts nav uzskatāms par pastāvīgo dzīvesvietu Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu izpratnē (tāpat arī tiek saukta Briseles II bis Regula).
Laulības šķiršana pie notāra notiek uz abu pušu iesnieguma pamata. Papildus puses iesniedz vienošanos, kurā tiek regulēti visi pušu apstiprinātie nosacījumi. Vienošanās ietver visus pušu laulības šķiršanas un ar to saistītos jautājumus, kādā veidā tiek realizētas otra vecāka saskarsmes tiesības, kāds ir ikmēneša uzturlīdzekļu apmērs, kādā veidā puses sadala esošo kopīgo īpašumu, gan kustamo, gan nekustamo. Notārs, šķirot laulību pārliecinās, vai pusēm tiešām ir vienojušās par vienošanās regulētiem jautājumiem, vai piekrīt šķirt laulību bezstrīdus veidā.
Gadījumā ja, pēc laulības šķiršanas kāda no pusēm izvirza pretenzijas otrai pusei vai vienošanās noregulētajiem jautājumiem, strīds būs izšķirams tikai tiesas kārtībā. Notārs laulāto strīdus neskatīs.
Notārs šķir pušu laulību 31.dienā pēc iesnieguma saņemšanas. Ja puses, vai kāda no pusē pārdomā šķirties, 30 dienu laikā tai ir tiesības izņemt savu iesniegumu pie tā paša notāra un atsaukt laulības šķiršanas procesu. Process tiek pilnībā pārtraukts, un var būt uzsaukts no jauna, ja puses par to vienojas.
Šķirot laulību notārs izdod apliecību par laulības šķiršanu, ko var saņemt katra no pusēm vai arī tā pilnvarota persona. Papildus laulības šķiršanu reģistrēt valsts iestādēs nav nepieciešams, šķirot laulību notārs aktualizē personu datus Iedzīvotāju reģistrā.
III
Pārrobežu laulības šķiršanas gadījumā, gan caur tiesu, gan caur notāru ir jāņem vērā vairāki nosacījumi:
- Laulāto valsts piederība;
- Laulāto laulības noslēgšanas vieta;
- Laulāto pastāvīga dzīvesvieta.
Ja laulātie dzīvo ārzemēs, ir apmetušies tur uz dzīvi, vai ārzemēs dzīvo tikai viens no laulātajiem, viens no svarīgiem faktoriem ir laulāto valsts piederība. Gadījumos, ja viens no laulātajiem ir Latvijas valsts piederīgais, un laulība ir noslēgta Latvijā, tiesa izskatīs lietu par laulības šķiršanu balstoties uz Latvijas normatīvajiem aktiem. Bet ir jāatzīmē, ka katrs gadījums ir individuāls un ne vienmēr tiesa pieņem ekvivalentu lēmumu līdzīgos gadījumos.
Ja pieteikumu par laulības šķiršanu iesniedz persona, kas nav Latvijas valsts piederīgais, un ir Eiropas Savienības kādas valsts pilsonis, bet, piemēram, dzīvo Latvijā, tiesa izskatīs lietu balstoties arī uz Eiropas tiesību normām, daļā, kas regulē lietu piekritību, ja pieteikumu iesniedz ārvalstnieks. Pārrobežu laulības šķiršana un laulības atzīšana par spēkā neesošu tiek regulēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu.
Ja laulāto pastāvīgā dzīvesvieta ir ārzemēs, un abi laulātie ir Latvijas valsts piederīgie, un laulība ir noslēgta ārzemēs Eiropas Savienības teritorijā, tiesa šķirs laulību pamatojoties gan uz Latvijas, gan uz starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. Tādi paši nosacījumi attiecināmi arī uz laulības šķiršanu pie notāra.
Par pamatu piekritības noteikšanai, vienmēr tiek ņemts vērā personas valsts piederība, jo prezumējams, ka Latvijas valsts piederīgais var šķirt laulību savā pilsonības valstī neskatoties uz laulības noslēgšanas vietu un esošo dzīvesvietu.
Pieņemot lēmumu šķirt laulību caur notāru, notārs pirms pieņemt iesniegumu no laulātajiem, pārbauda personu datus Iedzīvotāju reģistrā, vai personām ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā, vai laulība ir reģistrēta Latvijā (ja laulība bija noslēgta ārzemēs, to ir nepieciešams atsevišķi reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā). Ja abi laulātie ir Latvijas valsts piederīgie, ne atkarīgi no viņu dzīvesvietas adreses, notārs saskaņā ar Notariāta likuma 326.pantu pieņem pušu iesniegumu un uzsāk laulības šķiršanas procesu. Ja caur notāru vēlas šķirt laulību, kuri nav Latvijas valsts piederīgiem un nevienam nav pastāvīgas dzīves vietas adreses Latvijā, notārs nepieņems iesniegumu un nevarēs uzsākt laulības šķiršanas procedūru.
Rezumējot, laulības šķiršanas jautājumā, ja pastāv pārrobežu elements, vienmēr ir jāņem vērā pušu valsts piederība un personu dzīvesvieta. Šie faktori ir noteicošie, vai konkrētajā gadījumā būs iespējams šķirt laulību Latvijā vai laulības šķiršana būs piekritīga citai valstij.